E-adreseLatviešu tautas pasakas “Eža kažociņš” tulkošana un izdošana zīmju valodā
Norises laiks un vieta: 04.09.2023 — 31.10.2023., Rīga
Atbalstītājs: Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF)
Projekta summa: 5000,00 EUR
Apraksts:
Nedzirdīgo sabiedrībā saskarsme notiek zīmju valodā, savukārt vājdzirdīgo sabiedrība var sazināties bilingvāli: zīmju un verbālajā valodā vienlaikus. Tomēr cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem verbālās valodas uztveres līmeņi var būt dažādi. Viens spēj nolasīt no lūpām, bet citam tas sagādā ļoti lielas grūtības. Tas pats ir ar rakstīto tekstu: viens izlasīto tekstu var izlasīt, pateikt un izprast, savukārt cits nevar pat teikumu izlasīt. Īpaši aktuāli tas ir bērniem, kad viņi vēl mācās uztvert ne tikai apkārtējo pasauli un saziņu, bet arī rakstīto vārdu.
Nedzirdīgo zīmju valoda ir īpaša saziņas sistēma, kam raksturīga noteikta leksika un gramatiskā uzbūve. Tā cilvēkam ar dzirdes traucējumiem ir pirmā valoda, kurā viņš iemācās komunicēt, savukārt drukātā vārda lasīšana/rakstīšana viņam ir jau otrā valoda. Tomēr drukātais teksts ir ļoti liela sadzīves komunikācijas daļa, ko jāattīsta, bagātinot vārdu krājumu un izpratni par to. Vislabāk to izdarīt palīdz drukātās grāmatas.
Lai veicinātu ātrāku šo abu valodu apgūšanu un apvienošanu ir jāizdod grāmatas, kurās tekstus var lasīt bilingvāli: zīmju valodā un rakstu formātā. Turklāt grāmatai jābūt rakstītai vieglajā valodā, ko mērķauditorijai ir vieglāk saprast. Šādas grāmatas zīmju valodā palīdzēs lasītājiem attīstīt arī monoloģisko rakstu runu, kas īpaši svarīga ir bērna vecumā.
Diemžēl šādas grāmatas Latvijā nav plaši pieejamas, jo ir tikai pāris izdevumu nelielā metienā, tāpēc nespēj apmierināt pieprasījumu. Turklāt jau izdotās grāmatas nav pieejamas bibliotēkās un tās nevar nopirkt veikalos, tāpēc nav pieejamas plašam cilvēku lokam.
Lai šo plaisu mazinātu bija nepieciešams sākt izdot drukātas grāmatas zīmju valodā.
Projekts tika realizēts 04.09.2023 — 31.10.2023 sadarbībā ar Latvijas Nedzirdīgo savienību un tās ekspertiem. Tā ilgtermiņa mērķis ir attīstīt drukāto grāmatu zīmju valodā piedāvājumu un nodrošināt tām brīvu, bezmaksas pieeju visiem interesentiem Latvijā, izmantojot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas un citu bibliotēku, kā arī organizāciju pakalpojumus. Tādā veidā tiks nodrošināta grāmatu zīmju valodā pieejamība, izpildot Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. panta f) punkta nosacījumus informācijas pieejamībā. Grāmatas zīmju valodā būs pieejamas gan bērniem, gan viņu vecākiem, skolotājiem un ikvienam interesentam.
Projekta īstermiņa mērķis bija iztulkot un izdot zīmju valodā latviešu tautas pasaku “Eža kažociņš”, ko 2022. gadā Latvijas Neredzīgo bibliotēka tulkojusi vieglajā valodā un ir šīs grāmatas autortiesību turētāja.
Projekta mērķu sasniegšanai tika izpildīti šādi uzdevumi:
- adaptēti pasakas teksti latviešu zīmju valodā;
- veidotas fotogrāfijas ar attiecīgā vārda atspoguļojumu zīmju valodā cilvēka izpildījumā;
- veidotas papildus ilustrācijas vārda vai notikuma labākai raksturošanai;
- izstrādāts grāmatas makets un apstiprināts taspie zīmju valodas konsultanta;
- izdrukāta un iesieta grāmata 100 eksemplāros;
- grāmata iekļauta Latvijas Neredzīgo bibliotēkas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (kā obligātais eksemplārs) krājumā, kā arī izplatīta pēc pieprasījuma publiskajās bibliotēkas, NVO un citās institūcijās, t.sk. Latvijas Nedzirdīgo savienībā.
Sadzirdēt rakstnieku
Norises laiks un vieta: 09.09.2021., 11.10.2021.,20.10.2021., Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Jelgavas filiālbibliotēka
Atbalstītājs: Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF)
Projekta summa: 360 EUR
Apraksts:
2021. gada 9. septembrī notika 2 stundu ilga tikšanās ar dzejnieku H.Krūzi. 14 tikšanās apmeklētāji iepazinās ar dzejnieka grāmatām, kuras tika izstādītas bibliotēkā. Tikšanās laikā autors lasīja dzejoļus un iesaistīja klausītājus sarunā par Jelgavu. Jelgavnieki atcerējās savus skolotājus, ārstus, peldvietas. Diskutēja par moderno dzeju.
2021. gada 11. oktobrī notika 1stundu ilga tikšanās ar dzejnieci Ievu Samausku. 13 dalībnieki – 1.un 2. klases audzēkņi, apskatīja autores grāmatas, kuras uz skolu atveda bibliotekāre, noklausījās dzejnieces dzejas lasījumus, spēlēja radošās rakstīšanas spēli, uzdeva jautājumus autorei un saņēma no Ievas Samauskas īpašas balviņas – kartiņas ar dzejolīti.
2021. gada 20. oktobrī notika 2h ilga tikšanās ar rakstnieci Maiju Laukmani. 9 lasītāji piedzīvoja izstādi – rotaļu: 42 autores grāmatas tika padotas pa apli, lai lasītāji sajustu rakstnieces devuma apjomu, tika nolasīti nosaukumi un izstāstīts par katru grāmatu stāsts. Maija Laukmane stāstīja par saviem piedzīvojumiem, Talsiem, citiem radošiem cilvēkiem. Lasīja dzeju. Iesaistīja lasītājus improvizācijas rotaļā.
Svecīšu aizdegšana Strazdumuižā. Bermontiādes simtgade
Norises laiks un vieta: 2019. gada 11. novembris, Rīga
Atbalstītājs: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Projekta summa: 1762,00 EUR
Apraksts:
Pasākuma sākās ar foto un grāmatu izstādi bibliotēkas telpās. Foto izstāde atradās bibliotēkas semināru telpā, kur gar sienām tika izkarinātas dažādas bildes ar Bermontiādes dalībniekiem un notikumiem. Grāmatu izstāde atradās lasītavā, tur tika izvietotas dažādas grāmatas par Latvijas notikumiem.
Lasītavā notika radošā darbnīca “Katram savu Latvijas karogu”. Radošās darbnīcas laikā fonā skanēja bibliotēkā ierakstīts audio ieraksts par Latvijas karoga vēsturi un leģendām. Radošajā darbnīcā bija iespējams izveidot karogus no dažādiem materiāliem un dažādos formātos: papīra, filca, dzijas.
Plkst. 15:00 semināra telpā sākās vēsturiskā lekcija par Strazdumuižas pamieru, ko pasniedza vēsturnieks Kristaps Pildiņš. Lekcija bija ļoti plaši apmeklēta. Tajā piedalījās gan vecāka gājuma cilvēki, gan bērni un jaunieši no apkārtējām skolām.
Vakarā pasākums turpinājās ar lāpu gājienu, kas sākās Strazdumuižās parkā. Lāpu gājiena dalībnieku tika sagaidīti ar jau sagatavotām lāpām un svecēm. Lāpu gājiena laikā tika dziedātas dažādas latviešu dziesmas.
Gājiens noslēdzās pie bibliotēkas ēkas, aizdedzinot ugunskuru. Apmeklētāji tika aicināti novietot savas svecītes “Uguns torņos”.
Dziedot, dzerot siltu tēju un kopīgi baidot vakaru, apmeklētāji klausījās Gunāra Meijera un Ulda Kākuļa dziedātās dziesmas un bibliotēkas darbinieku dzejas lasījumus.
Pasākumu cikls “Klusie vēstures veidotāji”
Norises laiks un vieta: 21.05.2019. — 30.09.2019., visā Latvijā
Apraksts:
No 21. maija sākās kapu sakopšanas aktivitātes: Lielajos kapos, kur tika godināts Nikolajs Andrejs Pihlavs, 1. meža kapi, kur tika nolikti ziedi uz Arnolda Skrides kapa un Miķeļa kapos — kapu sakopšana un ziedu stādīšana uz Irēnas Gailes kapa vietas.
23. maijā Latvijas Neredzīgo bibliotēkā piemiņas pasākums, kurā tika pieminēti Ida Valentinoviča, Oskars Alberts Johans Notnāgels, Albert Rutkis un Pāvils Eihe.
29. maijā — Kūdupes kapos (Alūksnes nov.) kapu sakopšana un ziedu stādīšana, godinot Valdi Stilvi.
30. maijā — Biķeru kapos iestādītas puķes, godinot Aivaru Lorencu.
5. jūnijā — Kocēnu kapos (Valmieras raj.) stādītas puķes, godinot Edgaru Rungu
7. jūnijā — tikšanās bibliotēkā Rīgā ar reformatorēm Ligitu Ģeidi un Svetlanu Sproģi
12. jūnijā — tikšanās ar reformatorēm Andru Jākobsoni un Zaigu Kļaviņu
14. jūnijā — tikšanās ar sabiedrisko darbinieku Aleksandru Svilānu
17. jūnijā — tikšanās Ventspils filiālbibliotēkā ar sabiedrikso darbinieci un dzejnieci Aiju Zentu Veseli
19. jūnijā — tikšanās Rīgā ar dzejniekiem Imantu Smirnovu un Laimu Locāni
20. jūnijā — tikšanās Latvijas Neredzīgo bibliotēkā Rīgā ar sportistiem Vladimiru Priedi, Kasparu Biezo un Māri Kaušeli
26. jūnijā — tikšanās Liepājas Neredzīgo biedrībā ar tās valdes priekšsēdētāju Māri Ceiruli
Kopā, apmeklējot kapus vai tiekoties klātienē, tika godināti 22 no 30 cilvēkiem. Par atlikušajiem nebija informācija par viņu atdusas vietām. Pārējie nevēlējās tikšanos klātienē vai lai viņi tiktu apmeklēti mājas apstākļos. Mēs respektējām viņu viedokli.
2. septembrī tika izveidota elektroniskā grāmata “Klusie vēstures veidotāji”. Bija gatavas arī grāmatas pielāgotā formātā.
3. septembrī plkst. 13.00 notika izstāžu atklāšanas un novadpētniecības grāmatas atvēršanas pasākums Latvijas valsts simtgades informācijas centrā LNB.
No 3. līdz 30. septembrim LV100 informācijas centrā bija apskatāma fotoizstāde “Klusie vēstures veidotāji” ar 20 protretiem un īsiem aprakstiem (kopā 7 planšetes).
No 3. līdz 17. septembrim LV100 informācijas centrā bija apskatāma taustāmā izstāde “Latvijas grāmatniecības klusie dalībnieki 1918. — 2018.”
No 18. līdz 30. septembrim izstāde pārcēlās uz Latvijas Neredzīgo bibliotēku Juglā.
SVECIŠU AIZDEGŠANA STRAZDUMUIŽĀ. Mēs savai Latvijai
Norises laiks un vieta: 2018. gada 11. novembris, Rīga
Atbalstītājs: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Projekta summa: 403,00 EUR
Apraksts:
Projekta rezultātā tika noorganizēts literārais eseju konkurss, radošo izstrādājumu izstāde, zīmējumu galerija un dokumentālās filmas rādīšana. Literārā konkursa labākās esejas tiks publicētas LNerB avīzītes “Bazūne” literārajā pielikumā (Nr.12 (88)), kas iznāks 3. decembrī redzīgo un Braila rakstā, kā arī ieskaņots audio formātā. Pēc pasākuma, keramikas sajūtu priekšmeti bija apskatāmi bibliotēkā vēl nedēļu (līdz 16. novembrim), lai dotu iespēju ar tiem iepazīties tiem, kuriem nebija iespēja piedalīties svētdien notikušajā Lāčplēša dienā.
Pasākuma pirmajā daļā piedāvāto dokumentālo filmu nāca skatīties/klausīties ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Dokumentālā filma bija atstājusi iespaidu un raisījusi pārdomas, ko pēc lāpu gājiena pie ugunskura apmeklētāji apsprieda. Keramikas izstāde, ko veidoja redzes un kustību invalīdi bija veltīta Latvijas 100-gadei.
Pasākuma otrajā daļā notika lāpu gājiens. Tas sākās no Strazdumuižas estrādes, kur sapulcējās liels pulks ar dalībniekiem. Pēc svinīgās uzrunas dalībnieki sastājās rindā, rokās turot bibliotēkas sarūpētās lāpas un svecītes. Lāpu gājiens sākās ar dziesmas “Pie Dzintara jūras” dziedāšanu, tālāk virzījās pa Braila ielu uz bibliotēkas teritoriju. Gājiena priekšgalā tika nests Latvijas karogs, simbolizējot pasākuma mērķi — godināt Latviju simtgadē.
Gājienam noslēdzoties, bibliotēkas direktore Andra Jākobsone, visiem kopīgi dziedot dziesmu “Lūgšana”, aizdedzināja svinīgo ugunskuru. Gājiena dalībnieki lāpas salika apkārt ugunskuram, savukārt svecītes novietoja tām paredzētajās metāla konstrukcijās. Skanot fona mūzikai no bibliotēkas krājuma, bibliotēkas darbinieki pasākuma apmeklētājus cienāja ar siltu tēju un maizītēm.
Pasākuma turpinājumā tika apbalvoti literārā konkursa uzvarētāji un nolasīta pirmo vietu ieguvusī eseja. Tajā iekļautā doma uzrunāja apmeklētājus, izraisot diskusiju par šobrīd Latvijai aktuālo tēmu — aizbraukušie tautieši.
Pasākuma norises vieta bija brīvi pieejama visiem interesentiem ar un bez kustību traucējumiem.
Ielīgojam Jāņu dienu
Norises laiks un vieta: 2018. gada jūnijs, Rīga
Atbalstītājs: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Projekta summa: 1800,00 EUR
Apraksts:
Pasākums sākās ar interaktīvu izstādi bibliotēkas telpās “Līgo dienas pieskāriens”, kurā varēja apskatīt un aptaustīt alus kausus, pansionāta keramikas pulciņa veidotos māla izstrādājumus, biedrības “Alus fans” alus pudeļu etiķešu kolekciju, bibliotēkā pieejamās Jāņu grāmatas, kā arī improvizēto Jāņu ugunskuru. Tāpat apmeklētāji varēja apskatīt, uzzināt kaut ko noderīgu un paņemt mājās dažādus ārstniecības augus.
Vakarā pasākums turpinājās Strazdumuižas parkā ar pusstundas muzikālu ievadu, kuras laikā apmeklētājiem bija iespēja klausīties Latvijas Neredzīgo bibliotēkas krājumā esošo Jāņu dziesmu mūzikas diskus. Tās laikā apmeklētājiem bija atvērtas vairākas aktivitātes:
- Latvijas Neredzīgo bibliotēka piedāvāja kopīgi veidot grāmatu “Ielīgojam Jāņu dienu”. Katrs apmeklētājs varēja aizpildīt savu lapu, atbildot uz 4 jautājumiem vai uzzīmējot zīmējumu par Jāņu svinēšanas tradīcijām ģimenē. To varēja izdarīt Braila rakstā, redzīgo rakstā vai ierunājot audio lapu.
- Aktivitātē “Mobilā bibliotēka” bija iespēja iepazīties ar bibliotēkas krājumā esošajām grāmatām par Jāņu tematiku un par Latviju un tās vēsturi. Apmeklētājiem bija iespēja arī saņemt informatīvos materiālus par Jāņu vēsturi un tradīcijām, kā arī brošūru “Tautasdziesmu krātuvīti”, kuru teksti tikai lasīti no skatuves.
- Spēle “Pabeidz tautasdziesmu” pulcināja lielu dalībnieku skaitu.
- Latvijas Sarkanā krusta nojumē apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar LSK dažādiem informatīviem materiāliem, tai skaitā, “Bērnam droša bērnība”.
- Servisu suņu biedrība TEODORS deva iespēja apmeklētājiem iepazīties ar nesen eksāmenus nolikušo suni-pavadoni Serenu un topošo suni-pavadoni Mango.
- Liela popularitāte bija alus darītavas “Vecmuiža” nojumei, kurā tika piedāvātas bezalkoholiskā alus un bibliotēkas nodrošināto Latvijas ražotāju sieru degustācijas.
- Savukārt SIA “Exceed” kopā ar Latvijas Neredzīgo biedrību apmeklētājus informēja par jaunumiem pielāgotās tehnikas tirgū un tiflotehniku biedrības Dienas centra telpās.
Koncertu atklāja KM valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, sakot svētku uzrunu, kurā aicināja izbaudīt bibliotēkas sagatavoto Jāņu pasākumu godinot tradīcijas. Pēc tam uzrunas vārdus teica Latvijas Neredzīgo bibliotēkas direktore Andra Jākobsone, kura aicināja nosvinēt vasaras sākumu un nebaidīties no lietu, jo tas piedienas pie Jāņu tradīcijām.
Koncertu uzsāka vīru ansamblis “Senozols” Alda Andersona vadībā. Pēc vīru skanīgajām balsīm uz skatuves kāpa bibliotēkas darbinieces, kuras deklamēja Vinetas Bites izveidoto tautasdziesmu kompozīciju, kas tika radīts no bibliotēkas krājumā esošajām grāmatām. Muzikālajā pauzē Edijs Fuksis dziedāja “Tā es tevi mīlēšu”, kā arī citas dziesmas.
Pasākuma vadītāja svinīgi apsveica divus sadarbības partnerus:
- Latvijas Sarkano krustu ar 100-gadi, dāvinot gleznu kurā attēlots svētlaimīgs pīlēns, kas sēž mākoņos. Bibliotēka novēlēja, lai pienāk tā diena, kad visiem visapkārt nekas nekait un neviens nesauc pēc palīdzības, jo viss ir izdarīts, visiem ir palīdzēts.
- Servisu suņu biedrība TEODORS tika sveikts 5 gadu jubilejā, pasniedzot fotoalbumu ar gandrīz 100 fotogrāfijām, kurās attēlots biedrības paveiktais un kopējā sadarbības ar bibliotēku pozitīvie rezultāti. Bibliotēka novēlēja vēl daudz pozitīvu rezultātu.
Koncerta noslēgumā uz skatuves kāpa grupa “Sestā jūdze”. Pēc tam Latvijas Neredzīgo bibliotēka aicināja ikvienu šajos Jāņos padomāt par tām gaišajām un spēka pilnajām domām, ko ikviens var veltīt Latvijai tās 100-gades svētkos, jo mēs bez savas zemes neesam nekas, tāpat kā Latvijas bez savas tautas.