E-adreseLatvijas Neredzīgo bibliotēka 12. novembrī plkst. 14.00 aicina uz muzikālu pēcpusdienu “Tai vietā, par mājām ko sauc”. Tā būs saruna ar aktieri Rūdolfu Plēpi par dzīvi un darbu uz skatuves.
“Kamēr tu šo spēli spēlē,
Kamēr tu šo dzīvi spēlē viens,
Tava kailā dvēselīte,
Dvēselīte purvus brien…”
(Jānis Peters)
Aktieris un režisors Rūdolfs Plēpis pirmoreiz uz skatuves kāpis 14 gadu vecumā. No 1976. gada līdz 1992. gadam aktieris spēlējis Jaunatnes teātrī, līdz 1993.gadam – Jaunajā Rīgas teātrī, no 1995. gada līdz 1999.gadam strādājis Nacionālajā teātrī, bet no 1999. gada līdz 2000. gadam – Daugavpils teātrī.
Viņš ir ievērojams un tautā mīlēts latviešu aktieris, pazīstams ar savu darbu Latvijas teātros un filmās. Rūdolfs Plēpis filmējies vairāk nekā 20 kinofilmās, tādās kā “Spēle” (1981), režisors Arvīds Krievs, piedaloties Gunāram Piesim, “Emīla nedarbi” (1985), režisors Varis Brasla, “Viktorija” (1988) un citās. Aktieris, kurš ir devis lielu ieguldījumu kultūrā, un ar viņa atveidotajiem tēliem ir uzaugušas vairākas bērnu paaudzes.
Gan par savu aktiera ceļu, gan skolotājiem un kolēģiem viņš dalās atmiņās savā jaunajā grāmatā “Dvēseles kumēdiņi”, bet pirms 20 gadiem iznākusi viņa grāmata “Riču raču”. Tur viņš raksta: “Mans riču raču kauliņš ar astoņiem ieapaļiem stūriem guļ manā plaukstā. Vēl to neizmetīšu spēles laukumā, vēl pacietieties, vēl nav laiks. Jo laiks nepieder nevienam!”
Pirms četriem gadiem viņš zaudēja redzi, tomēr aktieris nezaudē optimismu un turpina radoši darboties, un labprāt tiekas ar skatītājiem. Un šīs sarunas ir ļoti sirsnīgas un siltas.
Visi sirsnīgi aicināti uz tikšanos ar aktieri Rūdolfu Plēpi!
Informāciju sagatavoja
Vija Circāne
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja
Pasākumā tiks fotografēts un iegūtais materiāls tiks izmantots publiskajā vidē!