Tik­ša­nās ar literatūrzinātnieci Janīnu Kursīti

Janīna Kursīte ir latviešu litera­tūr­zinātniece, valodniece, publiciste, rakst­nie­ce, politiķe. Latvijas Universitātes Huma­ni­tāro zinātņu fakultātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle. Šoreiz lasītāju klubiņā uzzināsim viņas redzējumu, kā jau dzejas dienām pie­deras, par latviešu humorpilnās dzejas au­toriem.

Latvi­jas Neredzīgo bibliotēkā pieejami šā­­di Janīnas Kursītes darbi paras­tajā iespieddrukā “Latviešu māja”, “Sfu­ma­to nesfumato”, “Akadēmiskā latviešu valoda”, “Ievads par teicējām dažādos no­va­dos Jāzepa Rudzīša grāmatā “Latviešu vēs­tītājas folkloras dzīve tautā 19. un 20. gad­simtā””, “Mītiskais folklorā, litera­tū­rā, mākslā” un “Dzejas vārdnīca”.

Deviņdesmitajos gados Saul­cerīte Viese par Janīnu Kursīti rakstīja: “Viņai piemīt svarīgākās dzejas būtības pēt­niecei nepieciešamās īpašības — ne tikai pla­šas zi­nā­šanas literatūras teorijā, orientē­ša­nās lat­viešu un pasaules mākslā, bet arī dzejas īpatnējā skaistuma, tās noskaņu un vārda dzīvīguma izjūta. [..] Janīnas Kursītes grā­matā [«Raiņa dzejas poētika»] formas ap­ceres un piemēri pār­vēršas aizraujošā stās­tījumā par to, kā māk­slā darbojas Vārds — ar citiem vieno­damies un atsevišķi izlek­dams, ritmam kal­podams un tā rimto plū­du­mu jaukdams, pa­garinādams un sakna­pi­nādamies, savā vairāk nozīmīgumā ar dzej­nieka palīdzību iegūdams vienīgo no­zīmi.”