E-adreseMūs apņem Visuma apvārsnis. Tas mēdz saukt, aicināt, mudināt, vērot, rosināt kaut kam. Arī pateiktam vai uzrakstītam vārdam ir savs apvārsnis – tālāks, tuvāks, plašāks. 8. jūnija pēcpusdienā Latvijas Neredzīgo bibliotēka Rīgā aicināja domubiedrus tikties pie novadnieka, vēsturnieka Ilgvara Hofmaņa dzejas apvāršņa.
Es paņemu laiku
Un paņemu telpu,
Tos uzsūcu sevī,-
Tad topu es brīvs
(I.Hofmanis)
Par savu laiku, dzīves gājumu autors dalījās ar klātesošiem, pastāstot par bērnības un jaunības gadiem, par dzejas tapšanas brīnumu.
Ilgvara dzeja saista ar uzburtām dabas ainavām, dzīvesprieks mijas ar sirdi plosošu izmisumu. Cauri daudziem dzejoļiem aužas aktuālas pārdomas par vēsturiskiem notikumiem, kas pagātnē skāruši mūsu tautu un valsti. Autora liriskajos dzejoļos izteiktas izjūtas par mūsu dzīves pamatvērtībām, par cilvēka esības jautājumu – kas es esmu šeit un tagad. Virkni dzejoļu autors ir veltījis mums vairāk vai mazāk zināmiem cilvēkiem – Asīzes Franciskam, Ernstam Glikam, Neredzīgajam Indriķim, literātiem: J. Porukam, E. Veidenbaumam, J. Jaunsudrabiņam, O. Vācietim, Ā. Elksnei. Savu sirds siltumu un cieņu paudis dzejas rindās, atvadoties no mūžība aizgājušiem tuviem un radošiem cilvēkiem.
Pasākuma laikā klausījāmies autora izpildījumā viņa sarakstītos dzejoļus dažādos laika posmos. Skanēja dzeja arī no bibliotēkas krājumā esošā audioieraksta ,,Dzeja neredzīgo autoru izpildījumā” un, kā viens no tiem dzejolis ,,Sidraba kalējs”, veltīts Strazdumuižas kluba dzejas un drāmas režisoram Linardam Apinim, kurš ir atstājis paliekošas pēdas Ilgvara radošajā izaugsmes ceļā.
Kā sidraba pavediens, šajā dzejas stundā ievijās Ilgvara tuvinieku – mātes un tēva brāļa atmiņas par laiku, Ilgvaram mazam esot un pieaugot. Laiks ir nepielūdzams, tam ritot, ir daudz paņemts un daudz arī iegūts. Un no šīm Laika upēm Ilgvars ir pasmēlis tīru, dzidru un dzīvinošu spēka avota ūdeni, kas darījis viņu gudrāku, izturīgāku, dvēseliski bagātāku, neskatoties uz dzīves ēnas pusēm.
Sīka, maza laimīte
Zied puķes ziedā,
Dzied putna dziesmā
Un ūdeņos čalo.
Saliksim kopā trīs mazās laimes,
Būs viena liela,
Tad visiem pietiks,
Būs viena liela,
Tad katram iznāks.
(I.Hofmanis)
Lai šī Ilgvara atziņa vieno un liek cerēt, ka atkal tiksimies rudenī – Dzejas dienās.
Paldies Ilgvaram Hofmanim par iespēju būt tuvumā viņa dzejas apvārsnim, būt līdzās viņa dvēseles pārdzīvojumiem izteiktiem dzejā.
Paldies dzīvei par katru nodzīvotu dienu, sagaidītu rītu, satiktu cilvēku, par mieru sirdī. Lai mums visiem izdodas būt stipriem un laimīgiem!
I.Hofmaņa dzeju lasīja bibliotēkas darbinieces – Vija Circāne un Ketija Zuša.
Mūzikas noskaņu radīja Emīla Dārziņa un Ludviga van Bēthovena skaņdarbi.
Informāciju sagatavoja
Vija Circāne
Metodikas nodaļas vadītāja
