E-adreseBibliotēkā oktobrī apskatāma tematiskā ekspozīcija “Vellakalps Rutku Tēvs”, kurā aplūkojami tēlnieka Visvalža Kurpenika veidotie Rutku Tēva skulpturālie attēli.
“Bagāts nav tas, kam daudz pieder, bet gan tas, kam vajag maz un kam vienmēr ir ko dot.”
(Rutku Tēva sentence)
Tāds devējs latviešu teātra skatītājam ilgus gadus ar savu dzirkstošo temperamentu bijis Arveds Mihelsons, plašāk pazīstams ar literāro pseidonīmu Rutku Tēvs, kuram veltīta tematiska ekspozīcija “Vellakalps Rutku Tēvs”.
Dzimis 1886. gada 23. oktobrī Strazdumuižas amatnieka ģimenē. Savu bērnību Arveds pavada Juglas ezera dzidro ūdeņu tuvumā. Tēvs Kārlis un māte Matilde spēlē Strazdumuižas kokvilnas manufaktūras fabrikas strādnieku kluba teātrī, kopš četru gadu vecuma arī puišelis. Par to, ka puika agri pievērsās teātrim, nebūtu jābrīnās, jo tieši viņa tēvs Kārlis Mihelsons izveidoja šo teātri. Pseidonīms Rutku Tēvs patapināts no P. Kūlas lugas “Uz priekšu būšu gudrāks”. Tajā viņš atveidoja kāda Rutku Tēva tēlu.
Savā mūžā rampas gaismā veidoti 435 spilgti tēli, nospēlēts 5192 izrāžu, sarakstījis 10 romānus par Rīgas, Kurzemes hercogistes un Latvijas vēsturi. Pēc romāna “Trīs vella kalpi” Rīgas kinostudija veidojusi divas filmas “Vella kalpi” un “Vella kalpi Vella dzirnavās”. Strādājis sava laika humoristiski satīriskajos izdevumos. Rutku Tēvs vāca materiālus arī par latviešu teātra vēsturi, taču, savu darbu nepabeidzis, mira 1961. gada 14. oktobrī un tika apbedīts Meža kapos Rīgā.
Tematiskajā ekspozīcijā oktobrī “Vellakalps Rutku Tēvs” aplūkojami tēlnieka Visvalža Kurpenika veidotie Rutku Tēva skulpturālie attēli.
Nepaejiet garām savai bibliotēkai, iegriezieties tajā, atceroties, ka Rutku Tēvs reiz ir teicis: “Tik dzīvē tā īsti smejas, uz skatuves — ne. Bet īstas asaras lejas dažreiz i te…”.
Informāciju sagatavoja
Gundega Tabaka
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre
Pasākumā tiks fotografēts un iegūtais materiāls tiks izmantots publiskajā vidē!