E-adreseAktualizēts: 2022-07-25 11:27
- Darba laiks
- Struktūra
- Gada pārskati
- Bibliotēkas vēsture
- Rekvizīti
- Vakances
- Budžets
- Dokumenti
- Projekti
- Bukleti
Darba laiks
Latvijas Neredzīgo bibliotēka
- Pirmdiena: 10.00 — 18.00
- Otrdiena: 10.00 — 18.00
- Trešdiena: 10.00 — 18.00
- Ceturtdiena: 10.00 — 18.00
- Piektdiena: 10.00 — 18.00
- Sestdiena, svētdiena: slēgts
Struktūra
- Direktors
- Galvenais grāmatvedis
- Direktora vietnieks skaņu ierakstu un informācijas tehnoloģiju (IT) jautājumos
- Skaņu ierakstu un informācijas tehnoloģiju (IT) nodaļa
- Darba aizsardzības speciālists
- Arhīva un dokumentu pārzinis
- Lasītāju apkalpošanas nodaļa
- Komplektēšanas un apstrādes nodaļa
- Saimniecības nodaļa
- Braila un pielāgotās drukas nodaļa
- Metodikas nodaļa
Gada pārskati
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pārskats par darbu 2023. gadā
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas 2023. gada publiskais pārskats
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pārskats par darbu 2022. gadā
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas 2022. gada publiskais pārskats
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pārskats par darbu 2021. gadā
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas 2021. gada publiskais pārskats
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pārskats par darbu 2020. gadā
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas 2020. gada publiskais pārskats
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pārskats par darbu 2019. gadā
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas 2019. gada publiskais pārskats
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pārskats par darbu 2018. gadā
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas 2018. gada publiskais pārskats
Bibliotēkas vēsture
Svarīgāko faktu un notikumu hronoloģija
- 2024. gadā Braila raksta nodaļas (BRN) nosaukums nomainīts uz Braila un pielāgotās drukas nodaļu (BPDN)
- 2023. gada novembrī bibliotēka izdod grāmatu “Eža kažociņš zīmju valodā”.
- 2022. gadā tiek izdotas pirmās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas adaptētās grāmatas vieglajā valodā: Rūdolfs Blaumanis “Velniņi”, Latviešu tautas pasaka “Eža kažociņš” un informatīvais buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kā arī viena oriģinālliteratūra vieglajā valodā – Gunta Bite “Glezna”
- 2021. gada septembrī darbu uzsāk bibliotēkas audiogrāmatu lejupielādes servisa sistēma BALSS.
- 2021. gadā LNerB uzsāk mācību grāmatu pārveidi pielāgotā formātā.
- 2020. gadā Latvijas Neredzīgo bibliotēka uzsāk sadarbību ar Vieglās valodas aģentūru. Skaņu ierakstu studijā tiek ieskaņotas trīs grāmatas vieglajā valodā. Grāmatas interesentiem pieejamas bibliotēkas tīmekļvietnē.
- 2020. gadā Skaņu ierakstu studija SIeS maina nosaukumu uz Skaņu ierakstu un informācijas tehnoloģiju nodaļu (SIITN).
- 2020. gada 18. martā LNerB uzsāk dalību Kultūras ministrijas organizētajā informatīvajā kampaņā #Ēkultūra. Bibliotēkas YouTube kanālā pirmo reizi jebkuram interesentam ir iespēja noklausīties audiogrāmatas, kurām beigušās mantiskās autortiesības. Pirmais tiek publicēts Rūdolfa Blaumaņa stāsts “Aizvien lillā”.
- 2020. gadā 19. februārī bibliotēkas YouTube kontā tiešraidē notiek raidījumu cikla “Kafijas pauze” pirmā tikšanās. Pirmais viesis — rakstnieks Dzintars Tilaks.
- 2020. gadā darbu uzsāk jauna dizaina mājaslapa.
- 2019. gada beigās tiek noslēgts Pilnvaroto struktūru līgums ar Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (WIPO) par lasītāju apkalpošanu ārpus Latvijas robežām, kā to paredz Marrākešas līgums.
- 2019. gada oktobrī bibliotēka sāk reproducēt grāmatas palielinātajā drukā
- 2019. gada jūnijā tiek izveidota atsevišķa semināru telpa
- 2019. gadā tiek realizēts Latvijas valsts simtgades projekts un izdota grāmata “Klusie vēstures veidotāji”
- 2018. gada 3. maijā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas galvenajam redaktoram Ivaram Ozoliņam par pašaizliedzīgo mūža ieguldījumu Braila raksta grāmatu izdošanā tiek pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku
- 2018. gada janvārī tiek noslēgts pieņemšanas-nodošanas akts par ēkas Juglas ielā 14 nodošanu tās īpašniekam VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
- 2018. gadā bibliotēka uzsāk savu darbu Strazdumuižas ielā 80 pilnā apjomā
- 2017. gada 27. novembrī atsākas lasītāju bibliotekārā apkalpošana jaunajās telpās
- 2017. gada 14. novembrī tiek noorganizēta Braila raksta grāmatu draugu ķēde sakarā ar bibliotēkas pārcelšanos uz jaunajām telpām Strazdumuižas ielā 80
- 2017. gada septembra beigās sākas bibliotēkas krājuma šķirošana un sagatavošana pārvešanai uz jaunajām telpām Strazdumuižas ielā 80
- 2017. gada septembrī tiek parakstīts līgums ar Latvijas Nacionālo bibliotēku par telpu nomu Silakrogā, lai varētu nodrošināt pielāgotās literatūras uzglabāšanu
- 2017. gada 11. augustā tiek parakstīts telpu nomas Strazdumuižas ielā 80 īres līgums uz 5 gadiem starp bibliotēku un SIA OSKADA. Sākas telpu pārbūve un pielāgošana bibliotēkas vajadzībām
- 2017. gada 8. maijā Latvijas Kultūras ministrija konkursa kārtībā apstiprina Andru Jākobsoni par LNerB direktori
- 2017. maijā tiek saņemts ekspertu atzinums, ka bibliotēkas ēkai Juglas ielā 14 ir nepieciešami nopietni renovācijas darbi, jo telpas ir kļuvušas nedrošas darbinieku un apmeklētāju veselībai.
- 2017. gada martā bibliotēka sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu „Mobilā bibliotēka” Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrības „Redzi mani” telpās Avotu ielā 31, kas ir pirmais ārējais apkalpošanas punkts
- 2016. gada 15. decembrī no darba aiziet ilggadējā LNerB direktore Tamāra Melberga. Latvijas Kultūras ministrija par LNerB direktora pienākumu izpildītāju ieceļ Andru Jākobsoni
- 2015. gada 1. novembrī LNerB Braila raksta nodaļa svin 10 gadu jubileju, kuras laikā pirmo reizi Braila raksta grāmatu izdošanas vēsturē tiek pasniegta Mūža ieguldījuma balva šajā jomā. Balvas saņēmējs ir Ivars Ozoliņš
- 2014. gadā sāk veidot Braila raksta grāmatu vēstures ekspozīciju
- 2013. gada 18. jūnijā ēka Juglas ielā 14, kurā atrodas bibliotēka, tiek saglabāta valsts īpašumā un nodota Finanšu ministrijas valdījumā
- 2013. gada 9. aprīlī tiek izveidota LNerB profila lapa Facebook– www.facebook.com/LNerB
- 2013. gada janvārī bibliotēka maina juridisko statusu no valsts aģentūras, kļūstot par Kultūras ministrijas padotībā esošu valsts tiešās pārvaldes iestādi “Latvijas Neredzīgo bibliotēka”
- 2012. gada 4. decembrī LNerB izdod Latvijā pirmo taktilo (taustāmo) grāmatu neredzīgajiem – Inese Zandere “Dieguburti”
- 2011. gada 5. septembrī LNerB Braila raksta nodaļa sāk izdot avīzīti “Bazūne”
- 2011. gada 28. jūnijā tiek izveidots LNerB konts sociālajā tīklā Twitter.com – @LNerB
- 2011. gadā LNerB tiek izveidots jauns mājaslapas dizains, ko izstrādā Gunta Bite
- 2010. gada 18. jūnijā bibliotēka pirmo reizi organizē kultūras pasākumu āra teritorijā plašākai sabiedrībai – “Saules griežu pieskāriens” Strazdumuižas parkā
- 2009. gada 15. oktobrī bibliotēka sāk ikgadēju muzikāli-informatīvu ciklu “Baltā spieķa dziesma”
- 2009. gadā Skaņu ierakstu studija pilnībā pāriet uz audiogrāmatu ieskaņošanu CD-ROM formātā
- 2009. gadā Skaņu ierakstu studijā pie audiogrāmatu reproducēšanas sāk strādāt brīvprātīgie
- 2007. gadā LNerB Braila raksta nodaļa sāk izdot informatīvo katalogu “Jaunie Vāki”
- 2005. gada novembrī tiek izveidota Braila raksta nodaļa un uzsākta Braila rakstā reproducēto grāmatu izdošana. Par nodaļas vadītāju tiek iecelta Gunta Bite
- 2005. gada 1. jūlijā bibliotēka tiek pārveidota par valsts aģentūru “Latvijas Neredzīgo bibliotēka”
- 2004. gadā Sociālās integrācijas fonda padome atbalsta Eiropas Sociālā fonda finansētu projektu “Bibliotekāro pakalpojumu Braila rakstā daudzveidības nodrošināšana kā priekšnoteikums redzes invalīdu integrācijai sabiedrībā un konkurētspējai darba tirgū”, kas paver iespēju uzsākt grāmatu Braila rakstā iespiešanu bibliotēkā
- 2002. gadā sāk ieskaņoto grāmatu oriģinālu ierakstīšanu CD-ROM formātā
- Ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu iznāk grāmata “Latvijas Neredzīgo bibliotēka 40: Vakar, šodien, rīt”
- 1998. gadā iznāk grāmata “Ieskats Braila rakstā ar roku pārrakstīto grāmatu vēsturē Latvijā, 1889.-1961.”
- 1996. gadā sākas pāreja uz grāmatu oriģinālu ieskaņošanu un kopēšanu tikai audiokasetēs
- 1992. gadā bibliotēka tiek pārdēvēta par Latvijas Neredzīgo bibliotēku (LNerB)
- 1988. gadā bibliotēka tiek pārdēvēta par Republikānisko Neredzīgo bibliotēku
- 1986. gadā studijā sāk ieskaņot pirmās grāmatas audiokasetēs
- 1982. gada 18. jūlijā atvērta Balvu filiāle
- 1981. gadā par bibliotēkas vadītāju tiek iecelta Tamāra Melberga
- 1980. gada 15. aprīlī tiek atvērta Rēzeknes filiāle
- 1978. gada 30. novembrī tiek atvērta Ventspils filiāle
- 1976. gada bibliotēku sāk vadīt Alma Saleniece
- 1974. gada jūnijā tiek izveidota Tifloloģijas nodaļa. Pēc mēneša par tās vadītāju tiek iecelta Irēna Gaile
- 1973. gada 1. oktobrī tiek atvērta Jelgavas filiāle
- 1965. gada 14. februārī tiek atvērta Daugavpils filiāle
- 1965. gada 3. janvārī tiek atvērta Liepājas filiāle
- 1964. gada 1. janvārī tiek atvērta Cēsu filiāle
Bibliotēkas pirmsākumi
1872. gadā Ida fon Valentinoviča Pārdaugavā atver vienas klases Rīgas neredzīgo bērnu elementārskolu (Neredzīgo skolu).
1877. gada maijā tiek nodibināta Neredzīgo labdarības un izglītības biedrība, kas elementārskolu pārveidoja par Rīgas Neredzīgo un vājredzīgo institūtu (RNVI). Ida fon Valentinoviča nodibina arī RNVI bibliotēku ar pussimtu sadāvinātām un pirktām grāmatām vācu un latviešu valodā.
1884. gadā RNVI no Pārdaugavas pārceļas uz Strazdumuižu.
1889. gadā RNVI tiek uzsākta grāmatu pārrakstīšana ar roku Braila rakstības sistēmā. Līdz 20. gadsimta 20. gadiem visas neredzīgajiem paredzētās grāmatas Latvijā bija tikai vācu un krievu valodā. Pieaugot šo grāmatu skaitam, tika likti pamati Neredzīgo institūta bibliotēkai (NIB), kas Strazdumuižā darbojās sabiedriskā kārtā.
1922. gadā Neredzīgo skolas skolotāji P. Eihe un A. Rutkis izstrādā neredzīgo raksta latviešu alfabētu. Tā paša gada oktobrī valdība atvēl naudas līdzekļus inteliģento bezdarbnieku nodarbināšanai pie neredzīgo grāmatu pārrakstīšanas darbiem. Grāmatu pārrakstīšana neredzīgajiem turpinās arī 30. gados. Pārrakstīto grāmatu skaits krasi samazinās 40. gados, bet pēc Otrā pasaules kara grāmatu pārrakstīšana Braila rakstā atkal atsākas.
1953. gadā sāk darboties pirmā neredzīgo raksta tipogrāfija. Tajā pašā laikā Latvijas Valsts izdevniecībā nodibina Neredzīgo literatūras redakciju. Pirmā grāmata, ko šī redakcija sagatavo iespiešanai tipogrāfijā, ir M. Gudriņika sastādītā ābece „Braiļa sistemas raksta zīmes”.
1957. gadā NIB tiek pakļauta LPSR Kultūras ministrijai un tiek pārdēvēta par Rīgas pilsētas 27. bibliotēkas neredzīgo grāmatu filiāli.
1961. gadā bibliotēkas nosaukums tiek mainīts uz Rīgas pilsētas 19. Neredzīgo raksta bibliotēku.
– jūnijā grāmatu pārrakstīšanu Braila rakstā ar roku oficiāli tiek pārtraukta.
– 1. jūlijā Neredzīgo raksta bibliotēkā tiek nodibināta Skaņu ierakstu studija. Tā bija viena no pirmajām bijušajā PSRS.
1962. gada 23. martā tiek izdots Latvijas PSR Ministru Padomes Rīkojums Nr. 417-r un Neredzīgo raksta bibliotēka kļūst par Republikānisko Neredzīgo raksta bibliotēku. Par Bibliotēkas pirmo direktoru tiek iecelts Staņislavs Miklaševics.
Bibliotēkas vecās ēkas vēsture (Juglas ielā 14)
1528. gadā pirmoreiz tiek minēta Strazdumuiža, kas tolaik tiek dēvēta par Thoravestenhof pēc tās pirmā īpašnieka Rīgas patricieša Arenda Toravesta (Arend thor Avest) uzvārda. Vēlāk tās nosaukums mainījies uz Trastenhof, Strassenhof un Strasdenhof. A. Toravesta ģimenei Strazdumuiža piederējusi līdz 17. gadsimta vidum. Pēc tam muiža vairākkārt mainījusi savus īpašniekus.
1827. gadā tā laika pazīstamais rūpnieks Johans Teodors Pihlavs nopērk Strazdumuižā lielu zemes gabalu. J.T. Pihlavam bija trīs dēli – Reinholds Ludvigs Pihlavs, Nikolajs Andreass Pihlavs un Teodors Eduards Pihlavs.
1851. gadā Nikolajs Andreass Pihlavs saņem Strazdumuižā zemes gabalu kā vecāku kāzu dāvanu.
1853. gadā N.A. Pihlavs uzceļ ērtu, mājīgu villu (kungu namu) un saimniecības ēkas. Divstāvu koka ēkai ir barokāls mansarda jumts un parādes pusē lievenis ar sapārotām toskāniskām kolonnām.
Mājas lieveņa abās pusēs bijušas arī divas marmora lauvu skulptūras, kuras, kā vēsta viena no leģendām, klaušu zemnieki zirgu pajūgos cauri visai Eiropai veduši no Itālijas uz Strazdumuižu. Lauvas savās priekšējās ķetnās tur vairogus ar dzimtas ģerboni. Lai saglabātu šos izcilos mākslas darbus, tie 20. gadsimta 60. gadu vidū tika pārvesti uz Rundāles pils muzeju.
1889. gadā muižiņu kā kāzu dāvanu saņem N.A. Pihlava meita Karolīna Sofija, kas aprecas ar juristu Ernestu Kristiānu Aleksandru Panderu. (Kopš tā laika apkārtnes iedzīvotāji muižiņu iesauca par Pandermuižu.)
1926. gadā Strazdumuižas kungu namā tiek atklāta pilsētas bērnu patversme.
1947.-1948. gadā ēkā mitinās 8. bērnunams. Pēc tā likvidācijas telpas nodod Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolai.
1963. gadā Strazdumuižas kungu nams kļūst par bibliotēkas mājvietu, kurā Latvijas Neredzīgo bibliotēka atrodas līdz pat 2017.gada beigām.
Rekvizīti
Latvijas Neredzīgo bibliotēka
Reģ.nr. 90000057460
Strazdumuižas iela 80, Rīga, LV-1024
Banka: Valsts kase
SWIFT kods: TRELLV22
Ziedojumu konts: LV51TREL7220552002000
Pamatbudžeta konts: LV74TREL2220552003000
Vakances
Lai pirmais saņemtu informāciju par vakancēm, seko mums sociālajos tīklos www.facebook.com, www.twitter.com, www.draugiem.lv .
Budžets
Tāmes
2024. gada pamatbudžeta tāme. 21. Kultūras mantojums
2023. gada pamatbudžeta tāme. 21. Kultūras mantojums
2023. gada pamatbudžeta tāme. 25. Valsts kultūrkapitāla fonds (programmu un projektu konkursi)
Budžeta izpildes procesa nodrošināšanai Latvijas Neredzīgo bibliotēka atbilstoši apstiprinātajam gadskārtējam valsts budžetam sagatavo plānoto resursu un izdevumu tāmes un nodrošina to izpildi. Tāmes tiek publicētas Valsts kases tīmekļvietnē.
Atlīdzība
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas amatpersonām un darbiniekiem mēnešalga tiek noteikta saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu atbilstoši apstiprinātajai mēnešalgas grupai un amatpersonas (darbinieka) kategorijai.
Amatam atbilstošo mēnešalgas grupu nosaka pamatojoties uz amatu saimi un līmeni saskaņā ar 2022.gada 21.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients
Amata saimi un līmeni nosaka klasificējot amatu pēc vienotās amatu klasifikācijas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam.
Amatpersonas (darbinieka) kategorija tiek noteikta, piemērojot individuālā vērtējuma kritērijus:
- amata (dienesta, darba) pienākumu izpilde, kura tiek noteikta atbilstoši amatpersonas (darbinieka) darba izpildes novērtējumam;
- profesionālās pieredze, kas būtiska iestādes funkciju veikšanai.
Informācija par darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām
Dokumenti
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lietošanas noteikumi
- pielikums Nr.1 “Bibliotēkas lietotāja reģistrācijas karte”
- pielikums Nr.2 “Pilnvara”
- pielikums Nr.3 “Galvojums”
- pielikums Nr.4 “Vienošanās par sadarbību starpbibliotēku abonementa ietvaros”
- pielikums Nr.5 “Vienošanās par sadarbību starp Latvijas Neredzīgo bibliotēku un Sociālās aprūpes centru”
- pielikums Nr.6 “Kārtība kādā tiek sniegti pakalpojumi lasītāju nodrošināšanai ar pielāgoto literatūru (audio grāmatas, grāmatas Braila rakstā un palielinātajā drukā) bibliotēkas ārējos apkalpošanas punktos”
- pielikums Nr.7 “Audiogrāmatu izsniegšanas datu nesējos (zibatmiņās) kārtība”
- pielikums Nr.8 “Priekšā lasīšanas kārtība Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lasītājam”
- pielikums Nr.9 “Datoru, interneta un vispārpieejamo elektroniskās informācijas resursu publiskas izmantošanas kārtība”
- pielikums Nr. 10 “Galvojums bērniem ar lasīšanas grūtībām”
Trauksmes celšanas kārtība Latvijas Neredzīgo bibliotēkā.
- Iekšējā trauksmes celšanas sistēma Latvijas Neredzīgo bibliotēkā
- Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapa (spiest pogu “Lejupielādēt veidlapu”)
- Iesniegt Trauksmes cēlāja ziņojumu elektroniski (spiest pogu “Iesniegt ziņojumu elektroniski”)
- Trauksmes cēlēja rokasgrāmata
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas privātuma politika
Projekti
Latviešu tautas pasakas “Eža kažociņš” tulkošana un izdošana zīmju valodā
Norises laiks un vieta: 04.09.2023 — 31.10.2023., Rīga
Atbalstītājs: Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF)
Projekta summa: 5000,00 EUR
Apraksts:
Nedzirdīgo sabiedrībā saskarsme notiek zīmju valodā, savukārt vājdzirdīgo sabiedrība var sazināties bilingvāli: zīmju un verbālajā valodā vienlaikus. Tomēr cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem verbālās valodas uztveres līmeņi var būt dažādi. Viens spēj nolasīt no lūpām, bet citam tas sagādā ļoti lielas grūtības. Tas pats ir ar rakstīto tekstu: viens izlasīto tekstu var izlasīt, pateikt un izprast, savukārt cits nevar pat teikumu izlasīt. Īpaši aktuāli tas ir bērniem, kad viņi vēl mācās uztvert ne tikai apkārtējo pasauli un saziņu, bet arī rakstīto vārdu.
Nedzirdīgo zīmju valoda ir īpaša saziņas sistēma, kam raksturīga noteikta leksika un gramatiskā uzbūve. Tā cilvēkam ar dzirdes traucējumiem ir pirmā valoda, kurā viņš iemācās komunicēt, savukārt drukātā vārda lasīšana/rakstīšana viņam ir jau otrā valoda. Tomēr drukātais teksts ir ļoti liela sadzīves komunikācijas daļa, ko jāattīsta, bagātinot vārdu krājumu un izpratni par to. Vislabāk to izdarīt palīdz drukātās grāmatas.
Lai veicinātu ātrāku šo abu valodu apgūšanu un apvienošanu ir jāizdod grāmatas, kurās tekstus var lasīt bilingvāli: zīmju valodā un rakstu formātā. Turklāt grāmatai jābūt rakstītai vieglajā valodā, ko mērķauditorijai ir vieglāk saprast. Šādas grāmatas zīmju valodā palīdzēs lasītājiem attīstīt arī monoloģisko rakstu runu, kas īpaši svarīga ir bērna vecumā.
Diemžēl šādas grāmatas Latvijā nav plaši pieejamas, jo ir tikai pāris izdevumu nelielā metienā, tāpēc nespēj apmierināt pieprasījumu. Turklāt jau izdotās grāmatas nav pieejamas bibliotēkās un tās nevar nopirkt veikalos, tāpēc nav pieejamas plašam cilvēku lokam.
Lai šo plaisu mazinātu bija nepieciešams sākt izdot drukātas grāmatas zīmju valodā.
Projekts tika realizēts 04.09.2023 — 31.10.2023 sadarbībā ar Latvijas Nedzirdīgo savienību un tās ekspertiem. Tā ilgtermiņa mērķis ir attīstīt drukāto grāmatu zīmju valodā piedāvājumu un nodrošināt tām brīvu, bezmaksas pieeju visiem interesentiem Latvijā, izmantojot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas un citu bibliotēku, kā arī organizāciju pakalpojumus. Tādā veidā tiks nodrošināta grāmatu zīmju valodā pieejamība, izpildot Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. panta f) punkta nosacījumus informācijas pieejamībā. Grāmatas zīmju valodā būs pieejamas gan bērniem, gan viņu vecākiem, skolotājiem un ikvienam interesentam.
Projekta īstermiņa mērķis bija iztulkot un izdot zīmju valodā latviešu tautas pasaku “Eža kažociņš”, ko 2022. gadā Latvijas Neredzīgo bibliotēka tulkojusi vieglajā valodā un ir šīs grāmatas autortiesību turētāja.
Projekta mērķu sasniegšanai tika izpildīti šādi uzdevumi:
- adaptēti pasakas teksti latviešu zīmju valodā;
- veidotas fotogrāfijas ar attiecīgā vārda atspoguļojumu zīmju valodā cilvēka izpildījumā;
- veidotas papildus ilustrācijas vārda vai notikuma labākai raksturošanai;
- izstrādāts grāmatas makets un apstiprināts taspie zīmju valodas konsultanta;
- izdrukāta un iesieta grāmata 100 eksemplāros;
- grāmata iekļauta Latvijas Neredzīgo bibliotēkas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (kā obligātais eksemplārs) krājumā, kā arī izplatīta pēc pieprasījuma publiskajās bibliotēkas, NVO un citās institūcijās, t.sk. Latvijas Nedzirdīgo savienībā.
Sadzirdēt rakstnieku
Norises laiks un vieta: 09.09.2021., 11.10.2021.,20.10.2021., Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Jelgavas filiālbibliotēka
Atbalstītājs: Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF)
Projekta summa: 360 EUR
Apraksts:
2021. gada 9. septembrī notika 2 stundu ilga tikšanās ar dzejnieku H.Krūzi. 14 tikšanās apmeklētāji iepazinās ar dzejnieka grāmatām, kuras tika izstādītas bibliotēkā. Tikšanās laikā autors lasīja dzejoļus un iesaistīja klausītājus sarunā par Jelgavu. Jelgavnieki atcerējās savus skolotājus, ārstus, peldvietas. Diskutēja par moderno dzeju.
2021. gada 11. oktobrī notika 1stundu ilga tikšanās ar dzejnieci Ievu Samausku. 13 dalībnieki – 1.un 2. klases audzēkņi, apskatīja autores grāmatas, kuras uz skolu atveda bibliotekāre, noklausījās dzejnieces dzejas lasījumus, spēlēja radošās rakstīšanas spēli, uzdeva jautājumus autorei un saņēma no Ievas Samauskas īpašas balviņas – kartiņas ar dzejolīti.
2021. gada 20. oktobrī notika 2h ilga tikšanās ar rakstnieci Maiju Laukmani. 9 lasītāji piedzīvoja izstādi – rotaļu: 42 autores grāmatas tika padotas pa apli, lai lasītāji sajustu rakstnieces devuma apjomu, tika nolasīti nosaukumi un izstāstīts par katru grāmatu stāsts. Maija Laukmane stāstīja par saviem piedzīvojumiem, Talsiem, citiem radošiem cilvēkiem. Lasīja dzeju. Iesaistīja lasītājus improvizācijas rotaļā.
Svecīšu aizdegšana Strazdumuižā. Bermontiādes simtgade
Norises laiks un vieta: 2019. gada 11. novembris, Rīga
Atbalstītājs: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Projekta summa: 1762,00 EUR
Apraksts:
Pasākuma sākās ar foto un grāmatu izstādi bibliotēkas telpās. Foto izstāde atradās bibliotēkas semināru telpā, kur gar sienām tika izkarinātas dažādas bildes ar Bermontiādes dalībniekiem un notikumiem. Grāmatu izstāde atradās lasītavā, tur tika izvietotas dažādas grāmatas par Latvijas notikumiem.
Lasītavā notika radošā darbnīca “Katram savu Latvijas karogu”. Radošās darbnīcas laikā fonā skanēja bibliotēkā ierakstīts audio ieraksts par Latvijas karoga vēsturi un leģendām. Radošajā darbnīcā bija iespējams izveidot karogus no dažādiem materiāliem un dažādos formātos: papīra, filca, dzijas.
Plkst. 15:00 semināra telpā sākās vēsturiskā lekcija par Strazdumuižas pamieru, ko pasniedza vēsturnieks Kristaps Pildiņš. Lekcija bija ļoti plaši apmeklēta. Tajā piedalījās gan vecāka gājuma cilvēki, gan bērni un jaunieši no apkārtējām skolām.
Vakarā pasākums turpinājās ar lāpu gājienu, kas sākās Strazdumuižās parkā. Lāpu gājiena dalībnieku tika sagaidīti ar jau sagatavotām lāpām un svecēm. Lāpu gājiena laikā tika dziedātas dažādas latviešu dziesmas.
Gājiens noslēdzās pie bibliotēkas ēkas, aizdedzinot ugunskuru. Apmeklētāji tika aicināti novietot savas svecītes “Uguns torņos”.
Dziedot, dzerot siltu tēju un kopīgi baidot vakaru, apmeklētāji klausījās Gunāra Meijera un Ulda Kākuļa dziedātās dziesmas un bibliotēkas darbinieku dzejas lasījumus.
Pasākumu cikls “Klusie vēstures veidotāji”
Norises laiks un vieta: 21.05.2019. — 30.09.2019., visā Latvijā
Apraksts:
No 21. maija sākās kapu sakopšanas aktivitātes: Lielajos kapos, kur tika godināts Nikolajs Andrejs Pihlavs, 1. meža kapi, kur tika nolikti ziedi uz Arnolda Skrides kapa un Miķeļa kapos — kapu sakopšana un ziedu stādīšana uz Irēnas Gailes kapa vietas.
23. maijā Latvijas Neredzīgo bibliotēkā piemiņas pasākums, kurā tika pieminēti Ida Valentinoviča, Oskars Alberts Johans Notnāgels, Albert Rutkis un Pāvils Eihe.
29. maijā — Kūdupes kapos (Alūksnes nov.) kapu sakopšana un ziedu stādīšana, godinot Valdi Stilvi.
30. maijā — Biķeru kapos iestādītas puķes, godinot Aivaru Lorencu.
5. jūnijā — Kocēnu kapos (Valmieras raj.) stādītas puķes, godinot Edgaru Rungu
7. jūnijā — tikšanās bibliotēkā Rīgā ar reformatorēm Ligitu Ģeidi un Svetlanu Sproģi
12. jūnijā — tikšanās ar reformatorēm Andru Jākobsoni un Zaigu Kļaviņu
14. jūnijā — tikšanās ar sabiedrisko darbinieku Aleksandru Svilānu
17. jūnijā — tikšanās Ventspils filiālbibliotēkā ar sabiedrikso darbinieci un dzejnieci Aiju Zentu Veseli
19. jūnijā — tikšanās Rīgā ar dzejniekiem Imantu Smirnovu un Laimu Locāni
20. jūnijā — tikšanās Latvijas Neredzīgo bibliotēkā Rīgā ar sportistiem Vladimiru Priedi, Kasparu Biezo un Māri Kaušeli
26. jūnijā — tikšanās Liepājas Neredzīgo biedrībā ar tās valdes priekšsēdētāju Māri Ceiruli
Kopā, apmeklējot kapus vai tiekoties klātienē, tika godināti 22 no 30 cilvēkiem. Par atlikušajiem nebija informācija par viņu atdusas vietām. Pārējie nevēlējās tikšanos klātienē vai lai viņi tiktu apmeklēti mājas apstākļos. Mēs respektējām viņu viedokli.
2. septembrī tika izveidota elektroniskā grāmata “Klusie vēstures veidotāji”. Bija gatavas arī grāmatas pielāgotā formātā.
3. septembrī plkst. 13.00 notika izstāžu atklāšanas un novadpētniecības grāmatas atvēršanas pasākums Latvijas valsts simtgades informācijas centrā LNB.
No 3. līdz 30. septembrim LV100 informācijas centrā bija apskatāma fotoizstāde “Klusie vēstures veidotāji” ar 20 protretiem un īsiem aprakstiem (kopā 7 planšetes).
No 3. līdz 17. septembrim LV100 informācijas centrā bija apskatāma taustāmā izstāde “Latvijas grāmatniecības klusie dalībnieki 1918. — 2018.”
No 18. līdz 30. septembrim izstāde pārcēlās uz Latvijas Neredzīgo bibliotēku Juglā.
SVECIŠU AIZDEGŠANA STRAZDUMUIŽĀ. Mēs savai Latvijai
Norises laiks un vieta: 2018. gada 11. novembris, Rīga
Atbalstītājs: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Projekta summa: 403,00 EUR
Apraksts:
Projekta rezultātā tika noorganizēts literārais eseju konkurss, radošo izstrādājumu izstāde, zīmējumu galerija un dokumentālās filmas rādīšana. Literārā konkursa labākās esejas tiks publicētas LNerB avīzītes “Bazūne” literārajā pielikumā (Nr.12 (88)), kas iznāks 3. decembrī redzīgo un Braila rakstā, kā arī ieskaņots audio formātā. Pēc pasākuma, keramikas sajūtu priekšmeti bija apskatāmi bibliotēkā vēl nedēļu (līdz 16. novembrim), lai dotu iespēju ar tiem iepazīties tiem, kuriem nebija iespēja piedalīties svētdien notikušajā Lāčplēša dienā.
Pasākuma pirmajā daļā piedāvāto dokumentālo filmu nāca skatīties/klausīties ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Dokumentālā filma bija atstājusi iespaidu un raisījusi pārdomas, ko pēc lāpu gājiena pie ugunskura apmeklētāji apsprieda. Keramikas izstāde, ko veidoja redzes un kustību invalīdi bija veltīta Latvijas 100-gadei.
Pasākuma otrajā daļā notika lāpu gājiens. Tas sākās no Strazdumuižas estrādes, kur sapulcējās liels pulks ar dalībniekiem. Pēc svinīgās uzrunas dalībnieki sastājās rindā, rokās turot bibliotēkas sarūpētās lāpas un svecītes. Lāpu gājiens sākās ar dziesmas “Pie Dzintara jūras” dziedāšanu, tālāk virzījās pa Braila ielu uz bibliotēkas teritoriju. Gājiena priekšgalā tika nests Latvijas karogs, simbolizējot pasākuma mērķi — godināt Latviju simtgadē.
Gājienam noslēdzoties, bibliotēkas direktore Andra Jākobsone, visiem kopīgi dziedot dziesmu “Lūgšana”, aizdedzināja svinīgo ugunskuru. Gājiena dalībnieki lāpas salika apkārt ugunskuram, savukārt svecītes novietoja tām paredzētajās metāla konstrukcijās. Skanot fona mūzikai no bibliotēkas krājuma, bibliotēkas darbinieki pasākuma apmeklētājus cienāja ar siltu tēju un maizītēm.
Pasākuma turpinājumā tika apbalvoti literārā konkursa uzvarētāji un nolasīta pirmo vietu ieguvusī eseja. Tajā iekļautā doma uzrunāja apmeklētājus, izraisot diskusiju par šobrīd Latvijai aktuālo tēmu — aizbraukušie tautieši.
Pasākuma norises vieta bija brīvi pieejama visiem interesentiem ar un bez kustību traucējumiem.
Ielīgojam Jāņu dienu
Norises laiks un vieta: 2018. gada jūnijs, Rīga
Atbalstītājs: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Projekta summa: 1800,00 EUR
Apraksts:
Pasākums sākās ar interaktīvu izstādi bibliotēkas telpās “Līgo dienas pieskāriens”, kurā varēja apskatīt un aptaustīt alus kausus, pansionāta keramikas pulciņa veidotos māla izstrādājumus, biedrības “Alus fans” alus pudeļu etiķešu kolekciju, bibliotēkā pieejamās Jāņu grāmatas, kā arī improvizēto Jāņu ugunskuru. Tāpat apmeklētāji varēja apskatīt, uzzināt kaut ko noderīgu un paņemt mājās dažādus ārstniecības augus.
Vakarā pasākums turpinājās Strazdumuižas parkā ar pusstundas muzikālu ievadu, kuras laikā apmeklētājiem bija iespēja klausīties Latvijas Neredzīgo bibliotēkas krājumā esošo Jāņu dziesmu mūzikas diskus. Tās laikā apmeklētājiem bija atvērtas vairākas aktivitātes:
- Latvijas Neredzīgo bibliotēka piedāvāja kopīgi veidot grāmatu “Ielīgojam Jāņu dienu”. Katrs apmeklētājs varēja aizpildīt savu lapu, atbildot uz 4 jautājumiem vai uzzīmējot zīmējumu par Jāņu svinēšanas tradīcijām ģimenē. To varēja izdarīt Braila rakstā, redzīgo rakstā vai ierunājot audio lapu.
- Aktivitātē “Mobilā bibliotēka” bija iespēja iepazīties ar bibliotēkas krājumā esošajām grāmatām par Jāņu tematiku un par Latviju un tās vēsturi. Apmeklētājiem bija iespēja arī saņemt informatīvos materiālus par Jāņu vēsturi un tradīcijām, kā arī brošūru “Tautasdziesmu krātuvīti”, kuru teksti tikai lasīti no skatuves.
- Spēle “Pabeidz tautasdziesmu” pulcināja lielu dalībnieku skaitu.
- Latvijas Sarkanā krusta nojumē apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar LSK dažādiem informatīviem materiāliem, tai skaitā, “Bērnam droša bērnība”.
- Servisu suņu biedrība TEODORS deva iespēja apmeklētājiem iepazīties ar nesen eksāmenus nolikušo suni-pavadoni Serenu un topošo suni-pavadoni Mango.
- Liela popularitāte bija alus darītavas “Vecmuiža” nojumei, kurā tika piedāvātas bezalkoholiskā alus un bibliotēkas nodrošināto Latvijas ražotāju sieru degustācijas.
- Savukārt SIA “Exceed” kopā ar Latvijas Neredzīgo biedrību apmeklētājus informēja par jaunumiem pielāgotās tehnikas tirgū un tiflotehniku biedrības Dienas centra telpās.
Koncertu atklāja KM valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, sakot svētku uzrunu, kurā aicināja izbaudīt bibliotēkas sagatavoto Jāņu pasākumu godinot tradīcijas. Pēc tam uzrunas vārdus teica Latvijas Neredzīgo bibliotēkas direktore Andra Jākobsone, kura aicināja nosvinēt vasaras sākumu un nebaidīties no lietu, jo tas piedienas pie Jāņu tradīcijām.
Koncertu uzsāka vīru ansamblis “Senozols” Alda Andersona vadībā. Pēc vīru skanīgajām balsīm uz skatuves kāpa bibliotēkas darbinieces, kuras deklamēja Vinetas Bites izveidoto tautasdziesmu kompozīciju, kas tika radīts no bibliotēkas krājumā esošajām grāmatām. Muzikālajā pauzē Edijs Fuksis dziedāja “Tā es tevi mīlēšu”, kā arī citas dziesmas.
Pasākuma vadītāja svinīgi apsveica divus sadarbības partnerus:
- Latvijas Sarkano krustu ar 100-gadi, dāvinot gleznu kurā attēlots svētlaimīgs pīlēns, kas sēž mākoņos. Bibliotēka novēlēja, lai pienāk tā diena, kad visiem visapkārt nekas nekait un neviens nesauc pēc palīdzības, jo viss ir izdarīts, visiem ir palīdzēts.
- Servisu suņu biedrība TEODORS tika sveikts 5 gadu jubilejā, pasniedzot fotoalbumu ar gandrīz 100 fotogrāfijām, kurās attēlots biedrības paveiktais un kopējā sadarbības ar bibliotēku pozitīvie rezultāti. Bibliotēka novēlēja vēl daudz pozitīvu rezultātu.
Koncerta noslēgumā uz skatuves kāpa grupa “Sestā jūdze”. Pēc tam Latvijas Neredzīgo bibliotēka aicināja ikvienu šajos Jāņos padomāt par tām gaišajām un spēka pilnajām domām, ko ikviens var veltīt Latvijai tās 100-gades svētkos, jo mēs bez savas zemes neesam nekas, tāpat kā Latvijas bez savas tautas.