Izstādes martā

• Mūziķim, dzejniekam Guntaram Račam — 60

“Šis laiks ir brīvs
Kā pati dzīve
Kas var to apstrīdēt, lai nāk!
Mēs dzīvojam kā putni brīvē
Tik kā nu kurš te lidot māk”
(Guntars Račs)

Guntars Račs – dzejnieks, dziesmu autors, mūziķis, mūzikas izdevējs un producents, viens no ierakstu kompānijas “Mikrofona ieraksti” dibinātājiem un vadītājiem. Populāru latviešu komponistu dziesmu tekstu autors.

Žurnālā “Ievas Stāsti” Guntars Račs saka: “Man dzīvē ir veicies, jo mīlu cilvēkus, ar kuriem esmu kopā, prieku sagādā tas, ar ko nodarbojos. Mūzika ir mana sirdslieta. Mana sirdslieta ir dzeja. Visu ko darot, esmu ieguvis pieredzi un zināšanas.

Manā liktenī nenoliedzami laimīgā loze ir Raimonds Pauls. Tas, ka aizgāju strādāt uz Latvijas Radio raidījumā “Mikrofons”, bija veiksme. Mūsu sadarbība sākās 1993. gadā. Tad, kad tas notika, tas bija neticami. Vēl neticamāk, ka mums kopā ir radušās kādas 400 dziesmas. Katru jaunu dziesmu uztveru kā pagodinājumu.

Esmu domājis, ka varētu vairs nerakstīt dziesmas, tas pūrs jau man ir pietiekami liels. Tādu, kas nonākušas apritē, ir kāds pusotrs tūkstotis. Kādām astoņdesmit ir arī paša mūzika. Pārējās ir Raimonda Paula, Ainara Virgas, Jāņa Lūsēna, Ulda Marhileviča, Ivo Fomina dziesmas.”

Izstādē pieejamas Guntara Rača grāmatas parastajā iespiedrakstā, visas 4 dzejoļu grāmatas “365” arī Braila rakstā, kā arī mūzikas diski – dziesmas ar Guntara Rača tekstiem.

• Dzejniecei Aspazijai — 160

“Spīdi, dvēsele, spīdi!
Spīdi kā sardzene agra un vēla
Savas gaismas durvju priekšā,
Nelaid, ak, nelaid tur tumsu iekšā!”
(Aspazija, 1908. gads )

Šogad paiet 160 gadi no brīža, kad Zaļenieku pagasta Daukšu mājās piedzima Johanna Emīlija Lizete jeb Elza Rozenberga. “Daukšas” — viensēta, par kuru dzejniece stāsta tēlojumu grāmatā “Zila debess zelta mākoņos”. Paiet laiks un 1884. gada laikrakstā “Baltijas Vēstnesis” lasīsim pirmo viņas publikāciju. Paraksts – Kalna Elza, bet 1887. gadā pirmā dzejoļa “Jaunā gadā” publikācija laikrakstā “Dienas Lapa”. Paraksts – Aspazija.

Būtībā topošā dzejniece ir latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju, par tautiskās pagātnes un modernās sabiedrības, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, par nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Pirmā ievērojamākā latviešu žurnāliste, strādājusi laikraksta “Dienas Lapa” redakcijā (1898–1903), pievienojoties Jaunās strāvas kustībai.

1905. gada decembrī Rainis un Aspazija kā politiskie emigranti devās uz Šveici un apmetās uz dzīvi Lugano. 1920. gada aprīlī viņi atgriezās Latvijā, un Aspazija kļuva par Satversmes sapulces deputāti (1920–1922; no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas). Viņa aktīvi iesaistījās Satversmes sapulces debatēs par sievietes lomu sabiedrībā, par laulības institūta reformēšanu, par pārvietošanās brīvību un Latvijas pilsoņu aizsardzību ārzemēs, par emigrantu un patvēruma meklētāju tiesībām u.c. cilvēktiesību jautājumiem. Pēc Raiņa nāves (1929) veltījusi daudz pūļu viņa atstātā literārā mantojuma sakārtošanā un publicēšanā, savā testamentā (1943) uzsvērusi Latvijas valsts un Latvijas Universitātes pienākumu rūpēties par Raiņa mantojuma izpēti un saglabāšanu.

Izstādē pieejamas Aspazijas grāmatas parastajā iespiedrakstā un Braila rakstā, kā arī Saulcerītes Vieses grāmata “Mūžīgie spārni” — stāstījums par Aspazijas dzīvi.

• “Pūpola maigumā izplaucēt dienu”

“Upē ledus iet
Un vēl cīruļi klusē,
Manas bērnības pusē
Kārkli pelēkie zied.”
(Arvīds Skalbe)

Marts. Šis laiks nav tukšs, tā tikai liekas — starp ziemu un starp pavasari līdz malām piepildīts ir laiks. Pil lāstekas un saule atguvusi spēku. Prieks pamodies, nāk putni, ledus iet un pumpuri plīst pušu. Un kur ir prieks, tur atkal ir cerība, kas dzīvi sasilda un dod tai jaunas krāsas.

Literatūras izstādē “Pūpola maigumā izplaucēt dienu” aicinām ielūkoties latviešu dzejnieku vārsmās par pavasari, par augšanas un ziedēšanas prieku.

Ejam dabā, vispirms iegriežoties bibliotēkā un apskatot, dvēselei veldzi smeļot literatūras izstādē. Skatīsimies, domāsim, vērtēsim, bet galvenais — izturēsim, jo gaisma ir atgriezusies. 

Izstādē pieejama latviešu autoru dzeja parastajā iespiedrakstā, audiogrāmatas, mūzikas CD liriskā un  pavasarīgā noskaņā.

• Neļauj glaukomai nozagt redzi!

Latvijas Neredzīgo bibliotēkā tifloloģijas sektorā martā skatāma krājuma popularizējoša izstāde “Neļauj glaukomai nozagt redzi!”, kas veltīta Pasaules glaukomas nedēļai.

Katru gadu visā pasaulē tiek atzīmēta glaukomas nedēļa. Tās mērķis ir runāt par mūsdienīgām glaukomas ārstēšanas iespējām un atgādināt, cik būtiska loma savlaicīgā slimības  atklāšanā ir regulārām acu veselības pārbaudēm. Šogad tā notiek no 9. līdz 15. martam. Šīs nedēļas ietvaros notiek dažādu aktivitāšu sērija visā pasaulē, ko organizē Pasaules glaukomas asociācija, kopīgi sadarbojoties ar Pasaules glaukomas pacientu asociāciju, brīdina cilvēkus regulāri veikt acu pārbaudes, lai pēc iespējas agrāk varētu noteikt glaukomu, tādējādi veicinot redzes saglabāšanu.

• Marts — sērsnu mēnesis

Mīļā Māra danco
Upītes malā:
Zaļa vara kurpītes,
Zvārguļu josta.

Pēc ilgās un tumšās ziemas mūs priecē silti saules stari, pirmie pumpuri un priecīgas putnu dziesmas. Literatūras izstādē “Marts – sērsnu mēnesis” ir pieejami dzejoļi, tautasdziesmas, tautas ticējumi, rotaļas gadskārtu ieražu svētkiem pavasarī.

Marts ir pirmais pavasara mēnesis. Gaisma un siltums uzveikuši tumsu. Marts ir sērsnu mēnesis. Bargais sals, kas uznāk pēc atkušņa, sasaldē sniega virskārtu, un veidojas sērsna. Tā ir cieta, asa un slidena.

Pavasarī no ziemas stinguma mostas ne tikai zeme, bet arī kukaiņi un dzīvnieki. Ticējumi saka, ja marts un aprīlis ir auksts, tad maijs būs silts. Ja kaķis martā saulē sildās, tad aprīlī līdīs uz krāsns. Ja martā pērkons, tad būs labs ogu un siena gads. Ja martā miglas — slapja vasara. Marts ir laiks, kad parasti kļavām un bērziem sāk tecēt sula, zied sniegpulkstenītes, lazdas, sāk ziedēt zilās vizbulītes, zalktenes un māllēpes. Sērsnu mēnesis ir pirmo gājputnu atgriešanās laiks. Laikā no 3. līdz 9. martam sāk atgriezties krauķi. Ap 12. martu, lauku cīruļi, ķīvītes un māju strazdi, bet mēneša beigās arī baltās cielavas un stārķi. Martā vardes izlien no savām ziemošanas vietām un pelēkajam zaķim piedzimst pirmie mazuļi, alnim aug jaunie ragi un no ziemas miega mostas lācis (ja vispār bija aizmidzis).

Pirmais pavasara mēnesis ir laiks, kad sākas pavasara pali un, ziema aizejot, izspēlē ne vienu vien joku.

• Kaķa pēdās

Janvārī Nacionālais kino centrs informēja, ka Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” kļuvusi par Latvijas kinoteātros un kinodemonstrēšanas vietās visvairāk apmeklēto filmu atjaunotās Latvijas vēsturē. “Straumes” godalgu un balvu skaits Eiropā un pasaulē turpina augt. Tā kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas saņēmusi ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”. Filma ieguvusi arī “Zelta globusu”.

Lai atzīmētu šo notikumu, Latvijas Neredzīgo bibliotēkā februārī apskatāma izstāde “Kaķa pēdās”, kur līdzās informācijai par pašu filmu atradīsiet arī grāmatas, kuru galvenie varoņi ir kaķi.

Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, palielinātā drukā un Braila rakstā, kā arī raksti no preses izdevumiem un audiožurnāla “Doma”.

Informāciju apkopoja
Ieva Jēkabsone
bibliotekāre-sociālo mediju speciāliste