Izstādes decembrī

• Zentai Ērglei – 105

Leģendārā bērnu grāmatu autore Zenta Ērgle, iespējams, bija sava laika progresīvākā rakstniece, kurai apbrīnojamā kārtā izdevies paspēt visu – izveidot veiksmīgu arhitektes karjeru, izaudzināt divus bērnus, būt gādīgai sievai, iekārtot vasarnīcu ar iekoptu dārzu un vēl brīvajā laikā sarakstīt bestsellerus. Viņas mazbērni stāsta, ka rakstniecei allaž gadījušās veiksmīgas sakritības un amizantas situācijas, kas palīdzējušas saglabāt optimistisko skatījumu uz drūmo padomju ikdienu.

Zenta Ērgle (23.12.1920 – 11.06.1998) popularitāti guvusi jau ar pirmo stāstu “Mūsu sētas bērni” (1956), kā arī nākamajiem darbiem “Tā tik bija vasara!” (1959), “Esmu dzimis neveiksminieks” (1962), “Tas sākās puķu mājā” (1967), detektīvstāstiem bērniem un pusaudžiem “Uno un trīs musketieri” (1970). Minēto grāmatu spilgtākā iezīme ir darbīgi pusaudži un spraigs sižets ar dēku elementiem. Vecāko klašu skolēnu vidū ļoti pieprasīti bijuši Zentas Ērgles garstāsti “Starp mums, meitenēm, runājot…” (1976), “Bez piecām minūtēm pieauguši” (1983) un “Nosargāt mīlestību” (1987), kuros tēlota skolas un arodskolas dzīve, bērnu un pieaugušo attiecības, pusaudžu saskare ar pieaugušo problēmām, laikmeta noteikto iespēju robežās, nevairoties no jauniešu attiecību, paaudžu konfliktu un arī t.s. nelabvēlīgo ģimeņu un dzīves pabērnu tēlojuma.

Izstādē skatāmi bibliotēkas krājumā esošie darbi parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā, kā arī audiogrāmatas.

• Ziemassvētku zvani skan

Ai, bagāti Ziemassvētki
Lejiņā nogājuši.
Tekam veci, tekam jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Uz pirkstu galiem pa piesnigušu meža taku atnāk brīnums un piezogas pie katra no mums. Miers. Mīlestība un svētums. Varbūt šaubies par tā īstumu? Nešaubies! Tici!

Ziemassvētku noskaņu un prieku Jūsu sirdīs radīs, noticēt brīnumam palīdzēs neliels ieskats Ziemassvētku tradīcijās.

21. decembrī svin Ziemas saulgriežus. Kad saules ceļš debesu lokā kļūst arvien īsāks, tad gads noslēdzas ar bagātiem Ziemassvētkiem – tiek svinēta gaismas uzvara pār tumsu. Ziemas saulgriežu svētki ir Ziemassvētki un līdz ar to arī decembra galvenie svētki. Dažādām tradīcijām, ticējumiem un izdarībām bagātākie svētki ziemā un ilgst no 21. decembra līdz 27. decembrim vai pat ilgāk. Ziemassvētku dienās Saule nokāpj no saviem debesu augstumiem un, Zemi apmīļojusi, sāk savu ceļu augšup, pretī Ziemeļzvaigznei. Līgo naktī Visuma dzīlēs Saule pagriežas un steidz atpakaļ pie Zemes… Lai kopīgi auklētu jaunu Dzīvību.

Tie ir lieli svētki, jo jau nākamā diena būs par vienu pilieniņu garāka, tas nozīmē, ka tumšo laiku esam pārdzīvojuši un varam skatīties uz saules pusi.

Ziemassvētkos gāja ciemos, un viens otram vēlēja labu. Ziemassvētki ir labestības un gaišo domu laiks. Tas ir laiks, kad varam savu iekšējo siltumu un mīlestību varam dāvināt otram.

Izstādē skatāmas grāmatas parastajā iespiedrakstā, seriālizdevumi un mūzikas CD.

Ienāciet pie mums arī jūs!

• Sudrabiņa sniedziņš sniga

Tuvojas gada skaistākie svētki – Ziemassvētki.

Varbūt esi aizmirsis savu bērnības dzejoli vai dziesmiņu, kuru skandēji Ziemassvētkos? Aicinām ielūkoties izstādē “Sudrabiņa sniedziņš sniga”. Te atradīsi gan dziesmiņas, gan pantiņus, lai svētki pie eglītes atnestu prieku. 

Lai Ziemassvētkos visi ceļi ved uz mājām. Pie mīļajiem. Vismaz atmiņās, sajūtās un sirdī! Lai izdodas piedzīvot šīs ziemas klusi svētās nakts brīnumu. Priecīgus Ziemassvētkus!

• Rakstniecei Regīnai Ezerai – 95

Īstajā vārdā Regīna Kindzule, dzimusi Regīna Šamreto 1930. gada 20. decembrī, mirusi 2002.gada 11. jūnijā.

Regīna Ezera ir viena no izcilākajām latviešu 20. gs. prozistēm, spoži uzrakstīti gan romāni, gan stāsti, publicējusi arī esejas, recenzijas, dienasgrāmatas, autobiogrāfisku prozu. Kopskaitā R. Ezerai dzīves laikā publicētas 28 oriģinālgrāmatas. Par fantasmagoriju nodēvētais romāns “Zemdegas”, tāpat kā romāni “Aka”, “Varmācība” un “Nodevība” ir viņas meistardarbi. 2000. gadā iznāca R. Ezeras kopotie raksti. R. Ezeras mājās Ķeguma Briežos 2003. gadā atklātas rakstnieces memoriālās istabas.

Savu daiļrades stilu izkopusi 20. gs. 60. gados, koncentrējoties uz psiholoģiskās prozas stilistiku. Kopš 60. gadiem nodarbojusies tikai ar rakstniecību. Viņas radošā karjera no 1978. gada visvairāk noritēja lauku mājās Briežos Ķeguma mežā, norobežojoties no galvaspilsētas dzīves un aktivitātēm. Bijusi viena no Latvijas neatkarības atjaunošanas idejas atbalstītājām.

Ezeras prozas mākslinieciskajā pasaulē, sākotnēji tradicionāli reālistiskā, daiļrades attīstības gaitā lielu nozīmi ieguvuši sapņi, vīzijas, nojautas, versijas, fantastiskā un reālā sapludinājums. Rakstnieci R. Ezeru lasītāji un kritiķi augstu vērtējuši kā izcilu, virtuozu valodas un vārdu rotaļu pārvaldītāju, patiesu, spilgtu raksturu radītāju.

Pēc R. Ezeras prozas tekstiem tapuši kinodarbi.

Izstādē pieejamas Regīnas Ezeras grāmatas parastajā iespiedrakstā, palielinātajā drukā, Braila rakstā un audioformātā.

• Galma dzejniekam Imantam Smirnovam – 90

“Visu skaisto un labo,
Visu, ko iemīl sirds –
Jāprot kā dārgumu glabāt,
Caur gadu tālēm lai mirdz!”
/I. Smirnovs/

Imants dzimis Talsu novada Vandzenes pagasta “Staltu” mājās. Bērnībā pēc izslimotām masalām Imantam sāka pasliktināties redze un nācās doties uz Rīgu, lai ar operācijas palīdzību kaut cik redzi saglābtu.

Ar grūtībām pabeidzis Vandzenes septiņgadīgo skolu, nejauši uzzinot, ka Rīgā ir speciāla skola neredzīgiem un vājredzīgiem, dodas uz Rīgu. Šo skolu absolvē 1957.gadā. Tā paša gada rudenī sāk strādāt neredzīgo biedrības uzņēmumā un nostrādā līdz tā likvidācijai, tādējādi ap 1990. gadu kļūstot par nestrādājošu pensionāru.

Imanta literārā darbība sākās piecdesmitajos gados, kad skolā uzdots mājasdarbs – uzrakstīt turpinājumu Lāča stāstam “Edžiņš”, par kuru saņēmis vislabāko vērtējumu.

Skolotājas rosināts sācis rakstīt dzeju. Pirmais dzejolis “Pirmajā skolas dienā” tiek ievietots avīzē “Padomju karogs”. Publicējies arī tādos laikrakstos kā “Jaunā Balss”, “Latvijas Zeme”, “Jaunie stāsti un romāni”, vēlāk arī Neatkarīgā Rīta avīze”, “Saskarsme”, “Rosme”, “Gaisma Tumsā”, “Zintnieks”. Ar pseidonīmu Jānis Bānis bijis štata autors “Rīgas Balss” pielikumam “Joku lapa”.

Daudzi Imanta dzejoļi, sadarbojoties ar komponistiem Imantu Ozolu un Vladimiru Kropu, ir pārtapuši arī dziesmās

Brīvajā laikā Imants spēlējis teātri Strazdumuižas klubā. Dramatiskā kolektīva režisora Visvalža Čakstes kundze Ināra, atnākot uz kādu pirmizrādi, kur Imants arī lasījis savu dzeju, esot noteikusi: “Jūs rakstāt kā galma dzejnieks”. Tā nu šis nosaukums cilvēkiem pielipis.

Imanta pierakstītās dzejas klades ir apkopotas grāmatās “Es iešu tālāk labos vārdus meklēt” un “Vīgriezes smaržo pāri gadiem”.

• Latviešu grāmatai – 500. Latviešu grāmata laiku lokos

No 2021. līdz 2025. gadam atzīmējam latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.

Literatūras izstādē var skatīt  seniespiedumu kopkatalogu, kas aptver latviskos iespiedumus laika periodā no 1525. gada līdz 1855. gadam. Kopkataloga pamatdaļu veido iespiedumu apraksti hronoloģiskā secībā, tādējādi atspoguļojot latviešu grāmatniecības attīstības gaitu. 

Izstādē var redzēt bibliotēkas lielākā pielāgojuma veida – audiogrāmatu attīstības ceļu – no lentām līdz iespējai to ierakstīt dažādos datu nesējos, kā arī Braila raksta grāmatas attīstību.

Informāciju apkopoja
Vija Circāne
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja