- Mēneša jubilārs Heinrihs Manns (150)
“Literatūra ir sabiedriskā parādība”
(H. Manns)
Heinrihs Manns dzimis Lībekas pilsētā 1871. gada 27. martā turīgā tirgotāju ģimenē. Pēc tēva nāves 1891. gadā ģimene pārcēlās uz Minheni, kur Heinrihs sāka savu literāro darbību. Tomass Manns bija Heinriha Manna jaunākais brālis. Viņu rakstīšanas stils ir ļoti atšķirīgs, tomēr viņi abi bija talantīgi rakstnieki. Tomass Manns tiek uzskatīts par slavenāko un titulētāko šīs ģimenes pārstāvi, bet arī Heinriha darbi ir kļuvuši slaveni, piemēram, 1905. gada sarakstītais romāns “Profesors Mēsls” (Professor Unrat). Plaši pazīstams kļuva arī 1914. gadā sarakstītais, 1918. gadā publicētais romāns “Pavalstnieks” (Der Untertan). 1931. gadā Manns kļuva par Prūsijas Mākslas akadēmijas literatūras nodaļas vadītāju.
- “Aktiera mūžs”
Starptautiskajai teātra dienai veltīta literatūras izstāde. Starptautisko teātra dienu 1961. gadā iedibināja UNESCO Starptautiskais teātra institūts (International Theatre Institute (ITI)). ITI nacionālie centri un teātra cilvēki visā pasaulē to ik gadu atzīmē 27. martā. Par godu šiem svētkiem tiek organizēti nacionāli un starptautiski pasākumi, īstenotas dažādas aktivitātes.
Izstādes mērķis popularizēt bibliotēkas krājumā esošās grāmatas par Latvijas teātru aktieru dzīvi un radošo ceļu.
- “Literatūre – 8 rakstnieku galaktikas 2021. gadā”
Sākot ar 2021. gada 9. janvāri LTV1 ēterā atgriežas dokumentālais literāro ceļojumu raidījums “Literatūre”. Literatūras izstāde stāstīs par 8 rakstniekiem. Rakstnieks Rvīns Varde mūs vedīs atkailinātā literatūrē pa mirklīgās Austras Skujiņas dzīves un dzejas takām, bet Inga Gaile ar Vizmas Belševicas dzīvesstāstu pāržūžos dūksnāju un sadūdos lietu Martas acīs. Ilmāra Šlāpina literatūres kompass rādīs ceļu Jūrmalas virzienā, kur, vasaras saulei karsējot, izgaismosies biklā rakstnieka un filozofa Riharda Rudzīša portrets. Dzejniece Ingmāra Balode par Jāni Sudrabkalnu jeb Oliveretto ņemsies stāstīt no operas sienām līdz nēģu tacim. Sezonas vidū kopā ar dzejnieku Eināru Pelšu un Preiļu konceptuālistiem atradīsim alfabēta dzimteni, ko pāragri pameta Pelša kaimiņš-dzejnieks Andis Surgunts. No Preiļiem dosimies uz otru Latvijas galu, Liepāju, kur rakstniece Jana Egle mums izstāstīs divkārt uz Sibīrijas tundru izsūtītā Olafa Gūtmaņa stāstu. Latvijas krievu dzejnieks Semjons Haņins mūs vedīs literatūrē uz Daugavpili satikt ar Džeimsu Džoisu un Marselu Prustu salīdzināto Leonīdu Dobičinu, bet sezonu noslēgsim ar dzejnieces Dainas Sirmās centieniem savaldzināt Tinderi ar Friča Bārdas paņēmieniem.
- “Es atradu, ko pazaudēju! Tas bija labais dzīvotprieks.” (Ilze Binde)
Izstādē apkopoti dažādu autoru dzejoļi par sauli, pavasari, mīlestību. Līdz ar pavasari saule sniedz gaismu, siltumu un cerību par visu labo, ko var rast dzejas rindās.
- “Latvietes, ar kurām lepojamies”
Izstāde “Latvietes, ar kurām lepojamies” atklāj latvietes kā stipras, mērķtiecīgas, gudras personības, kas savā izvēlētajā jomā sasniedz izcilību. Marta mēnesis jau ierasti ir laiks, kad tiek cildinātas sievietes. Šī izstāde godinās latvietes, kas Latviju vai pat visu pasauli ir pārsteigušas ar savu talantu, gudrību, mērķtiecību, centību, nemitīgu pilnveidošanos, skaistumu un visvairāk — drosmi uzdrīkstēties iet savu ceļu un darīt labu. Izcilas latvietes, ar kurām lepojamies, ir mirdzējušas visās jomās: zinātnē, aktiermākslā, politikā, medicīnā, mūzikā, glezniecībā un citur. Literatūras, mūzikas CD un periodisko izdevumu izstādē var iegūt informāciju par tādām izcilām latvietēm kā Olga Dreģe, Vaira Vīķe-Freiberga, Antra Liedskalniņa, Lita Beiris, Sandra Kalniete, Justīne Čakste u.c.
- “Putnu dziesmās klausoties…”
Dziedi, dziedi, meža māte,
Tu zināji skaistas dziesmas!
Tev pateica sīki putni,
Pa zariem lēkādami.
Pavasaris ir laiks, kad no tālām zemēm Latvijas teritorijā atgriežas gājputni, lai vītu ligzdas, sagaidītu mazuļus un par tiem rūpētos, kā arī priecētu mūs ar skanīgiem treļļiem. Šajā laikā līdz ar dabas pamošanos pēc garās ziemas miega arī cilvēki atgūst enerģiju, gaišāki kļuvuši rīti, un dienas garums pārsniedz nakts īsumu. Bez putniem nemaz nebūtu iedomājams pavasaris — putnu balsis iepriecina un iedvesmo radīt literārus darbus, mūzikas skaņdarbus un citus mākslas veidus, rosina doties dabā, ieklausīties tajā un priecāties īpašas veiksmes gadījumā par pašu putnu daiļumu to dabiskajā vidē. Šī izstāde atklāj putnus visā to daudzveidībā!
Izstādē bērniem ir apkopoti literārie darbi, kuros darbojas putni, dzejoļi un dzejoļu krājumi par putniem, enciklopēdijas un uzziņu literatūra, kas vēstī faktus par apbrīnojamo putnu dažādību. Literatūras, mūzikas CD un periodisko izdevumu izstāde bērniem.
- “Lielākais dārgums – laba bibliotēka.” (Beļinskis)
Pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstītajam vērtīgo grāmatu iepirkumam Latvijas publiskajām bibliotēkām, arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas krājums ir papildināts ar daudzām jaunām brīnišķīgām grāmatām. Izstādē var iepazīties ar jaunāko nozaru literatūru un grāmatām bērniem un jauniešiem.
- “Redzes zagle – glaukoma”
8.-15.marts. Pasaules glaukomas dienai veltīta literatūras izstāde par redzes saglabāšanu un glaukomu.
Glaukomas diena tika ieviesta 2008. gadā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību acu veselībai. Šīs dienas radītāji ir Pasaules Glaukomas asociācija (World Glaucoma Association) un Pasaules Glaukomas pacientu asociācija (World Glaucoma Patient Association).
- “Necīnies ar tumsu, iededz tumsā gaismu”
Spīdi, gaiša mēnesnīca,
Garām manu glāžu logu:
Ne man skalu, ne svecīšu,
Ko man pūra darināt.
Sveču mēneša ietvaros, piedāvājam ielūkoties apgaismes ierīču vēsturē un daudzveidībā, sākot no skalu “uguns” līdz kvēlspuldzes lampām.
Līdz pat 19. gadsimta beigām vienīgais cilvēkam pieejamais mākslīgās gaismas avots bija atvērta liesma – ugunskurs, lāpa, eļļas lampa, svece, petrolejas lampa utt. Senāk latvieši garajos ziemas vakaros, kad aiz loga nenoguris ziemelis dzenāja puteni, īpatnu noskaņu radīja brīži, kad pie sprakšķošās skala uguns saime sanāca vakarēt. Savukārt, Malēnieši, izbūvēja pagasta māju bez logiem un pēc tam tajā nesa gaismu ar maisiem.
Izstāde apskatāma līdz 19. martam.
Informāciju sagatavoja
Sigita Irša
Lasītāju apkalpošanas nodaļas bibliotekāre