Latvijas Neredzīgo bibliotēka

Virtuālā izstāde “Necīnies ar tumsu, iededz tumsā gaismu”

Virtuālā izstāde “Necīnies ar tumsu, iededz tumsā gaismu”

Mākslīgā apgaismojuma vēsture sākās, kad cilvēks sāka izmantot uguni. Ugunskurus un lāpas varētu pat uzskatīt par pirmajām apgaismes ierīcēm. Akmens laikmetā tika izgudrota arī lampa – kauss, kas piepildīts ar taukiem vai eļļu un ar tajā iegremdētu degli.

Vēlāk naftas produktu, vaska, tauku un eļļas pārstrādes progress ļāva izdalīt vajadzīgos degšanas materiālus: attīrītu vasku, parafīnu, stearīnu, palmitīnu, u.t.t. Izstrādājot šos degšanas materiālus radās sveces, lāpas, eļļas, naftas lampas un lukturi, apgaismojumu padarot nosacīti vienkāršāku un, galvenokārt, mobilāku. 19. gadsimta beigās pēc elektriskās spuldzītes atklāšanas turpinājās jaunu atklājumu ēra, sākotnējās kvēlspuldzes aizstājot ar energoefektīvākiem risinājumiem, kā piemēram, LED un fluorescentajām spuldzēm. Un nu apgaismojums ir kļuvis par būtisku sastāvdaļu ikkatrā mājoklī.

Spīdi, gaiša mēnesnīca,
Garām manu glāžu logu:
Ne man skalu, ne svecīšu,
Ko man pūra darināt.

Senāk latvieši skalus lietoja apgaismošanai. To plēšanai vislabāk noderēja bērza, mazāk priedes vai egles koks. Koka stumbrus nomizoja un sadalīja apm.1m garos klučos, kurus labi izžāvēja, tad saskaldīja mazākos gabalos, no kuriem ar lielu, smagu nazi vai vieglu cirvīti plēsa dedzināmos skalus. Vajadzīgos skalu krājumus sagatavoja jau laikus un, kūlīšos sasietus, glabāja sausā vietā krāsns tuvumā. Dedzināšanai tos sprauda skalturī.

Sveces pazina jau senie romieši. Tā Apulejs 2.gs.pēc Kr. jau minēja tauku un vasku sveces. Sākot ar viduslaikiem, sveces kļuva par visvairāk lietoto apgaismošanas līdzekli. Vasku sveču degšanas ilgumu lietoja pat laika mērīšanai, īpaši tiesas sēdēs. 1818. gadā pagatavoja pirmās stearina sveces, bet ap 1830. – parafīna.

Svečturis – īpaši veidota vaļēja ietvere sveču iestiprināšanai. Pēc formas un lietošanas veida izšķir: 1. rokas jeb pārnēsājamos lukturus, 2. sienas lukturis, 3. karamais jeb kroņlukturis ir ar diviem vai vairāk zariem, kas ar kopēju kātu piekārti griestiem.

Petrolejas lampas kā gaismas avots bija ļoti populārs 18.-19. gadsimtā. Petroleja bija lēta. Petroleja ir bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums, kas sastāv no ogļūdeņražiem. Petroleju iegūst no naftas destilācijas procesā.

Vairākās Eiropas valstīs tika izmantots gāzes apgaismojums. Tā sauktajā “gāzē” bija benzols, kas nodrošināja pietiekami daudz gaismas. Gāzi ar īpašām caurulēm viegli piegādāja armatūrai, bija viegli lietojama un tai bija augsts ugunsdrošības līmenis salīdzinājumā ar svecēm un petrolejas lampām. Bet 1879. gadā notika notikums, kas uz visiem laikiem mainīja pasauli – Tomass L. Edisons uzlaboja Lodygin lampas dizainu un ierosināja izturīgu kvēlspuldzi.

Mūsdienās visas lampas var iedalīt trīs galvenajās grupās: kvēlspuldzes, gāzizlādes spuldzes un LED.

Kvēlspuldze sastāv no stikla ietveres, kura ar tajā iepildītas inertas gāzes palīdzību samazina kvēldiega iztvaikošanu un samazina prasības pret stikla stiprību. Balona iekšpusē atrodas kvēldiegs, kas izgatavots no volframa stieples, un caur kuru plūst elektriskā strāva. 1802. gadā Hamfrijs Deivijs izveidoja pirmo kvēlspuldzei līdzīgo gaismas avotu, laižot elektrisko strāvu caur tievu platīna stieplīti. Šis gaismas avots nebija pietiekami gaišs un nebija pietiekami ilgmūžīgs, lai būtu praktisks, bet tas bija labs iesākums eksperimentu virknei turpmākajos 75 gados līdz Tomasa Edisona 1879. gadā patentētajai pirmajai praktiskajai kvēlspuldzei.

Gāzizlādes spuldzes. Eksperimenti mirdzuma radīšanai caurulēs, kas pildītas ar gāzi, sākās 1856. gadā. Spīdums lielākoties bija neredzamā spektra diapazonā. Tikai 1926. gadā Edmunds Džermers ierosināja paaugstināt darba spiedienu kolbā un pārklāt kolbu ar fluorescējošu pulveri, kas pārvērš ierosinātās plazmas izstaroto ultravioleto gaismu vienmērīgā baltā gaismā. Tā rezultātā sākās izlādes spuldžu laikmets.

LED. 21. gadsimtā mūsu ikdienā gluži nemanāmi ieviesās pusvadītāju diodes – efektīvi un ekonomiski gaismas avoti, kuru darbības pamatā ir kvantu fizikas likumi. Gaismas diodes mēdz saukt arī par mirdzdiodēm, vai LED (angļu: Light-emitting diode). 2006.gadā LED lampas parādījās mājas apstākļos.

Izstādi veidoja: Latvijas Neredzīgo bibliotēkas LAN vecākā bibliotekāre Ketija Zuša
Tekstu ierunāja: Olafs Saukums

Izmantotie informācijas avoti

Vēl par šo tēmu:

  • Disney’s. Vides gudrību rokasgrāmata. Rīga : Egmont Latvija, 1996.- 100.-106.lpp.
  • Dzene, Agnese. Kāpēc tagad ir citādas spuldzītes nekā kādreiz? : [par spuldžu vēsturi]. Ilustrētā Junioriem, (2019, dec.), 16.lpp.
  • Dzene, Agnese. Kā tapa elektriskais apgaismojums? : [par vēsturi]. Ilustrētā Junioriem, (2019, dec.), 17.lpp.
  • Klapere, Ilze. Lasīšanas komfortam : [par lasīšanai piemērotu apgaismojumu un acu veselību]. Ieva, Nr.40 (2018, 3.okt.), 46.-47.lpp.
  • Latvju dainu izlase. – Rīga : Zvaigzne, 1984. – 234, [2] lpp.
  • Linga-Bērziņa, Baiba. Sveces. Rīga : Zvaigzne ABC, [2011].
  • Vēvers, Jānis. Elektrību ražos katrs logs : plāna krāsas kārta, kas īpaši nepasliktina redzamību, ļaus pārvērst saules baterijā faktiski jebkuru virsmu, arī automašīnas logus vai viedtālruņu. SestDiena, (2020, 9./16.apr.), 56.lpp.
  • Viss par svecēm : [par dažādu krāsu sveču izmantošanu dziedniecībā, telpas attīrīšanai un meditācijai. Zintnieks, Nr.22 (2019, nov.), 14.-15.lpp.
  • Zintnieks, pielikums (2021, janv.), 2.-21.lpp.

Informāciju sagatavoja
Ketija Zuša
LAN vecākā bibliotekāre


Līdzīgie raksti:

Izstādes maijā
Izstādes aprīlī
Izstādes martā
Evitas Kromules gleznu izstāde “Krāsu oāze”
Izstādes februārī