Ir spieķi daudz un dažādi,
Vai kādu noniecināt drīkst?
Nav visi ornamentiem klāti,
Viens otrs zarains. Greizs vai līks.

Šis spieķis redzams daudzās mājās,
Kā sniegs tas baltā krāsā ir.
To katram transportvadītājam
No citiem spieķiem jāatšķir.

Var iet pa tēvu zemes takām,
Un durvis atvērs katrs nams.
Būs baltais spieķis vienmēr blakām
Kā pavadonis uzticams.

Un ceļojums lai allaž sokas,
Vai diena aust, vai vakars zilst.
Jo baltais spieķis stingrā rokā
Nekad, nemūžam nepievils.

Rosme, 1998, Nr.10/11, 2.lpp.

Velta Vilciņa

Baltais spieķis

Man pretī cilvēks nāk,
Balts spieķis rokā tam.
Ar to viņš meklē ceļu,
Kas domāts gājējam.
Iet lēni, nedroši
Un ļoti piesardzīgi,
Nu kā jau parasti
Iet tie, kas neredzīgi.
Tad pēkšņi spieķis nokrīt.
Viņš noliecies to meklē,
Ar rokām tausta zemi,
Viss tumšs un melns kā peklē…
Bet baltais spieķis jāatrod
Kaut kur tepat pie kājām…
Man tiešām žēl ir skatīties…
Varbūt kāds pienāks, palīdzēs
Tam aklam tikt uz mājām?

Sajūtu rindas, 2019, 30.lpp.

Andris Ošāns

Baltais spieķis

Vai tev prāts,
Baltais spieķis nav
Tev nekāds slotas kāts.
Viņš ir palīgs jauks
Mans patiess draugs.
Ikviens, kurš spieķi darbā liek,
Viegli, droši uz priekšu tiek.
Es spieķi vienmēr ņemu līdz,
Jo viņš man vienmēr izpalīdz.
Mēs abi kopā visur ejam,
Visiem šķēršļiem garām skrejam.
Uz spieķi es varu paļauties,
Pat grūtos brīžos
Uz viņa pleca varu atspiesties.
Mans ceļa biedrs pusceļā nepametīs,
Viņš līdz galam vienmēr aizvedīs.
Katru dienu spieķis man pa
Priekšu iet. Man atliek
Tikai līdzi skriet.
Tādu draugu nedrīkst vienu projām laist,
Jo tad var mani prieka mirkļi izgaist.

Rosme, 2023, Nr.10, 34.lpp.

Jūlija Kleinhofa

Baltais spieķis

Baltais spieķi, tu no koka,
Tev nav cēlās, labās sirds,
Taču bez tā visa proti
Neredzīgam palīdzēt.

Baltais spieķi, laikam zini,
Cik ir grūti neredzēt,
Tāpēc vienmēr gatavs esi
Neredzīgam palīdzēt.

Baltais spieķi, tu jau vari
Arī manim palīdzēt,
Lai es varu pāri ielai
Tavā aizsardzībā iet.

Baltais spieķi, tu no koka,
Tomēr nedomā par sevi.
Būtu labi, ja ik cilvēks
Vēlētos būt līdzīgs tev.

Rosme, 2000, Nr.11/12, 2.lpp.

Imants Smirnovs

Baltais spieķis

Prom vasara. Jau saule silda skopāk.
Pavisam drīz būs pirmās salnas klāt.
Ar balto spieķi kā ar draugu kopā
No sirds tu vari mīļi parunāt.

Šim spieķim vari droši uzticēties.
Nekad šis spieķis tevi nepievils,
Vai esi pilsētā, vai lauku sētā,
Vai tev visapkārt klusi šalko sils.

Šo spieķi pazīst autovadītāji,
Kas noteikumus likuši aiz auss.
Kā īstam goda džentelmenim klājas,
Tev ielai pāri iet tie smaidot ļaus.

Vai darbs, vai atpūta lai labi sokas
Par godu mūsu senču tēvzemei!
Ņem balto spieķi droši savās rokās,
Un pretī jaunai dzīves dienai ej!”

Imanta Smirnova privātais arhīvs

Arnolds Auziņš

Baltā spieķa dienā

Jau dabas mātes vaigā vītums,
Uz zaļām lapām sniegi krīt,
Un pasauli ar katru rītu
No jauna vajag iepazīt.

Ikviens ar savu bēdu nastu,
Kas jānes tā kā kupris līdz,
Iet nedroši gar Juglas krastu, –
Pie kājām ezers salstot trīc.

Sirds visu redz un visu zina –
Vai cilvēks ļauns vai arī jauks.
Pa ielu spieķis aizklidzina –
Tavs uzticamais ceļa draugs.

Rosme, 1993, Nr.1, 6.lpp.

Jānis Gedrovics

Dzejnieks ar Balto spieķi

– Skolā šodien dzejnieks bija,
Viņš ar Baltu spieķi nāca, –
Ance tētim mājās stāsta,
– Vai tu Balto spieķi zini?

– Zinu gan, to lieto ļaudis,
Kuri zaudējuši redzi,
Viņiem tas vispirms labs atbalsts,
Citiem signāls – gājējs neredz!

– Ciemiņš skolā pastāstīja,
Kā viņš, neredzīgais, raksta,
Vispirms izdomā, ko pateiks,
Un tad raksta telefonā.

Pēc tam ierakstīto klausās
Un tad visiem sūta ziņu;
Draugi skatās, tūlīt lasa,
Dzejolis jauns atsūtīts.

Rosme, 2026, Nr.9, 26.lpp.

Jānis Gedrovics

Mans baltais spieķis

Man gaismas staru nevajag,
Bet balto spieķi dodiet gan,
Un tā jau gadus vienpadsmit
Ir spieķis palīgs ikdienā.

Es savās mājās jūtos drošs,
Kaut spieķis noder arī šeit,
Vispirms kā balsts, tad signāls stāt!
Te galds vai siena tuvumā.

Bet ārā viens es neeju,
Man šķiet, ka spieķis līdzēs maz,
Der arī stirpu roku pāris,
Kas ceļā mani pavadīs.

Pirms daudziem gadu desmitiem,
Kad pirmos soļus spēru es
Pie mātes rokas turoties,
Es pirmos soļus staigāju.

Ir vecums klāt, nav acu gaismas,
Bet darāmā vēl gana daudz.
Mīļš paldies tiem, kas palīdz man
Pie baltā spieķa  turēties.

Rosme, 2024, Nr.9, 27. lpp.

Imants Smirnovs

Dzejolis baltajam spieķim

Kad rudens vējos koku zari lokās
Un pamazām jau lapu zaļums gaist,
Tu turi balto spieķi savās rokās,
Šķiet, nevēlies nekad to vaļā laist.

Ir baltais spieķis tev kā maizes šķēle,
Ko rīta stundās tu pie lūpām liec.
Ir spieķis tev kā dziesma, kuru spēlē,
Kura tavai sirdij īstu baudu sniedz.

Gan vasar’s tvīkumā, gan ziemas salā
Ar spieķi visās takās doties drīkst.
Tu spieķi tikai naktī noliec malā,
Jo sapņojot tas nebūs vajadzīgs.

Es Dieva Tēvam lūdzu tikai vienu,
Jo tikai Viņš ir spējīgs visu lemt, –
Lai zemes dzīvē nepienāktu diena,
Kad nāktos arī man to spieķi rokās ņemt.

Jau rudens vējos koku zari lokās,
Sāk pamazām jau lapu zaļums gaist.
Tu turi balto spieķi savās rokās
Un nevēlies nekad vairs vaļā laist.

Imants Smirnovs Dzejas izlase “Vīgriezes smaržo pāri gadiem”, 2024, 163. lpp.

Imants Smirnovs

Uzticams pavadonis

Ir spieķi īsi, spieķi gari,
Gan taisni, gan ar liekumiem.
No bērza koka, ozolzara,
Gan gludi, gan ar griezumiem.

Bet ir tāds spieķis: visur vienāds,
Šis spieķis baltā krāsā ir.
Gan lietainā, gan saules dienā
Tas cilvēkiem ir jāatšķir.

No tiem, kas tikko pieminēti,
No tiem, kas pieminēti nav.
Balts spieķis neredzīgo sētā –
Vai spieķia saimnieks vecs vai jauns –

Ir spieķis viņa pavadonis,
Kā draugs tas mīļš un uzticams.
Ir spieķis tā kā maizes dona,
Kā ziedošs dārzs, kā tēva nams.

Vai rītausmā, vai saules rietā,
Vai dienvidū, kad vēji šalc,
Ņem balto spieķi plaukstā cietā,
Ej savu ceļu! Drošs un stalts!

Rosme, 1993, Nr.1, 6.lpp.