E-adrese
- “Pavasaris un Lieldienas latviešu literatūrā”
Kad uzartiem tīrumiem pāri
Līst cīruļa dziesmu lietus,
Kad zemes siltajās plaukstās
Saule ber pūpolu ziedus,
Es brīnos kā pienenes asns:
Cik mana dzimtene skaista!
(Ārija Elksne)
Literatūras izstādes sniegs ieskatu pavasara gadskārtu ieražu svētkos — Māras diena, Jurģi, Lieldienas. Lasītājiem būs iespēja atgriezties kādreiz lasītu brīnišķīgu grāmatu pasaulē un izbaudīt bagāto un krāšņo latviešu valodu, aprakstot dabas norišu un cilvēka dzīves ritējumu. Kādam varbūt arī iespēja sākt iepazīt kaut ko vēl gluži jaunu un nezināmu.
- 23. aprīlis – Angļu valodas diena (angļu un amerikāņu autoru grāmatu izstāde)
“Anglija un Amerika ir divas nācijas,
kuras nošķir viena valoda”
(Dž.B.Šovs)
23. aprīlī visa pasaule atzīmē slavenā angļu dramaturga Viljama Šekspīra nāves gadadienu, ko pasludināja par pasaules Angļu valodas dienu. Angļu valodu mēdz dēvēt par starptautisku valodu, jo to plaši lieto visos kontinentos. Angļu valodai ir divi izteikti dialekti — britu angļu valoda un amerikāņu angļu valoda. Aprīlī bibliotēka piedāvā apskatīt izstādi ar Lielbritānijas un ASV slavenāko autoru darbiem.
- “Es atradu, ko pazaudēju! Tas bija labais dzīvotprieks.” (Ilze Binde)
Izstādē apkopoti dažādu autoru dzejoļi par sauli, pavasari, mīlestību. Līdz ar pavasari saule sniedz gaismu, siltumu un cerību par visu labo, ko var rast dzejas rindās.
- “Agri lēca saulīte Lieldienu rītiņā”
Silta, silta saulīte
Istabas galā;
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā.
Gaisā jūtama pavasara dvesma, parādās pirmie asni un zaļa zāle, un ļaudis prieku par Lieldienu tuvošanos izrāda ar rotāšanu un gavilēšanu. Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apģērba gatavošana, lai varētu greznoties, ēdienu sagatavošana – mielastā goda vieta ir olām un plācenim, kas simbolizē sauli un saules atmodu, attēlo saules gaitu debesīs, kā arī simbolizē auglību un spēku. Lieldienas ir īpašs laiks, kad mostas ne tikai daba, bet arī cilvēka dzīvē ielīst dzīvesprieks, enerģija un spēks, tāpēc šie svētki ir godam jāsagaida un jāpavada ar dažādām, jau senču godātām tradīcijām un izdarībām. Kad beidzas Lieldienu svinēšana, šūpošanās, olu un plāceņu ēšana un ripu sišana, Lieldienas izvada pār kalnu ar dziesmām, soloties tās atkal sagaidīt citu gadu.
Izstādē “Agri lēca saulīte Lieldienu rītiņā” var gūt informāciju par to, kādas tad ir senākās Lieldienu svinēšanas tradīcijas un izdarības, kāda ir to nozīme, ļaus atcerēties ticējumus, tautasdziesmas, mīklas un rotaļas, kā arī sniegs iedvesmu pavasarīgi radošiem darbiņiem. Izstādes informatīvais materiāls ir sagatavots palielinātajā drukā, Braila rakstā un audio formātā.
- “Joki un asprātības”
“Kamēr man netrūks smieklu,
Kamēr man būs ko smiet,
Būs mana dzīve viegla…”
1. aprīlis dažādās pasaules valstīs tiek atzīmēts kā joku diena, kad ar asprātīgiem jokiem tiek izjokoti ģimenes locekļi, draugi, radi, klases biedri un kolēģi. Aprīļa joku diena jeb dažreiz tā dēvētā muļķu diena ir viena no bezrūpīgākajām dienām gadā. Daži uzskata, ka Joku diena ir saistīta ar pavasara atnākšanu, kad daba muļķo pasauli ar mainīgajiem laika apstākļiem. Ikviens cilvēks, kas šajā dienā jokus uztver labvēlīgi, visu nākamo gadu ir nodrošinājis sev veiksmi. Tikpat svarīgi ir arī jokotājam būt draudzīgam un sirsnīgam, lai visi kopā varētu pasmieties un vairot pozitīvu noskaņu.
Literatūras izstādē bērniem “Joki un asprātības” apskatāmas tās bērnu grāmatas — stāsti, pasakas, dzejoļu krājumi, bilžu grāmatas —, kurās tiek jokots un darītas sirsnīgas asprātības. Izstādē ir arī apkopotas anekdotes bērniem no periodiskajiem izdevumiem, kā arī atjautības spēles un uzdevumi. Lai aprīlī izdodas vairot smieklus un pozitīvismu!
Informāciju sagatavoja
Sigita Irša
Lasītāju apkalpošanas nodaļas bibliotekāre