Izstādes aprīlī bibliotēkā Rīgā

2022. gada aprīlis

,

Plakāts "Izstādes aprīlī bibliotēkā Rīgā. 2022"
  • Rakstniecei un pedagoģei Ilzei Indrānei – 95

Ilzes Indrānes talants un veiksme ir spēja apvienot tradicionālo lauku dzīves apliecinājumu ar lirisku, emocionāli dziļu iekšējās pasaules atklāsmi. Rakstnieces darbu centrā vienmēr bijis cilvēks ar savu dzīvi un pārdzīvojumiem neatkarīgi no politiskās iekārtas.

Ilze Indrāne stāsta: “Man patika skolotājas darbs, arī dzimtā man skolotāji. Bet rakstīšana bija brīnišķa atelpa no skolas nebēdņiem un viņu palaidnībām. Kad aizej mājās, paturi prātā, kas uz sirds, un liec uz papīra.

Rakstīšanai jābūt tādai, kas tevi pašu aizrauj un sajūsmina.

Vēl rakstīšanai no svara, cik pats esi personība, cik bagāts savā gatavībā uztvert pasauli un nokratīt bailes, kādas sākumā jau bija arī manī… – es taču tikai lauku skolotāja, ko tad es…”

“Literatūra ir tā pasaule, kurā meklēju lielumu, vērienu, ciešākas saites ar augstāku garīgo pasauli,” saka I. Indrāne. “Sižetiskie notikumi cauri laikmetiem, kas saistīti ar izsūtīšanām, trimdu, vācu laiku, padomju okupāciju, ir gan klumburējoši, gan spilgti un lieliski, to jau papilnam, bet es arvien literatūrā gaidu stāstus, kas izgaismo mūsu vēsturi, atklāj cilvēka personības veidošanos, arvien meklēju dziļos garīgos slāņus. Un te nav nekāda sakara ar baznīcu vai reliģiju.”


  • Mēneša jubilāre Joanna Hmeļevska (90)

“Cilvēka atmiņas ceļi ir neizdibināmi.”
(Joanna Hmeļevska).

Joanna Hmeļevska, īstajā vārdā Irena Barbara Kuhn, dzimusi Varšavā 1932. gada 2. aprīlī. Ieguva arhitekta izglītību, bet drīz saprata, ka viņas aicinājums ir literatūra. Debitēja 1964. gadā ar romānu “Klin”. No bērnības mācījās franču valodu, vēlākos gados labprāt pavadīja laiku Francijā.  

Hmeļevskai patika kaķi un suņi, viņas vaļasprieki bija kārtis un azartspēles, kā arī filatēlija, kolekcionēšana un dažādi rokdarbi. Poļu rakstniece un scenāriste sarakstīja ap 60 grāmatām un bija saņēmusi vairākās literārās prēmijas. Viņas ironiskie detektīvi bija vairākkārt ekranizēti.

  • 23. aprīlis Pasaules grāmatu un autortiesību diena

Pasaules grāmatu un autortiesību diena tiek atzīmēta kopš 1995. gada, godinot autorus un viņu darbus, kā arī pievēršot sabiedrības uzmanību literatūras nozīmei cilvēku dzīvē un autoru ieguldījumam sabiedrības sociālajā un kultūras progresā. Katalonijā aizsāktā Grāmatu un autortiesību diena tiek atzīmēta 23. aprīlī, kas ir Viljama Šekspīra (1564. – 1616.) dzimšanas diena un Migela de Servantesa (1547. – 1616.) nāves diena.

Starptautisku nozīmi šim datumam UNESCO piešķīra 1996. gadā, kā mērķi izvirzot sabiedrības, īpaši jauniešu, pievēršanu literatūrai, grāmatu lasīšanai un izglītošanu autortiesību jautājumos. UNESCO LNK katru gadu šajā dienā aicina sabiedrību izcelt grāmatu un caur to sniegto zināšanu nozīmi izglītības, kultūras un ekonomiskas labklājības sekmēšanā, kā arī – veicina sabiedrības interesi par grāmatām, dažādu tautu literatūru un dažādiem autoriem. UNESCO caur šo dienu turpina uzsvērt tieši grāmatu lomu līdzās modernajām tehnoloģijām nodrošināt jaunu informāciju un veicināt zināšanu sabiedrības attīstību, kas sakņojas spējā  atrast, analizēt un vērtēt jaunu informāciju, ko sniedz grāmatas, tādejādi paplašinot savu redzesloku un veicinot personīgo izaugsmi. (Avots: UNESCO Latvijas Nacionālā komisija)

  • “Klausījosi, brīnījosi,
    Kas aiz kalna gavilēja:
    Lieldieniņa braukšus brauca,
    Asnus veda vezumāi”

Lieldienu datums mainās, bet vienmēr tiek svinētas svētdienā – 1. svētdienā pēc pilnā mēness pēc pavasara saulgriežiem. Lieldienas nevar būt agrāk par 22. martu un vēlāk par 25. aprīli. Lieldienās saplūst pagāniskās un kristīgās tradīcijas – tiek krāsotas olas, rīkotas olu kaujas un ripināšana, šūpojas Lieldienu šūpolēs, kristieši apmeklē Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojumus.

Izstādē var gūt informāciju par to, kādas ir senākās Lieldienu svinēšanas tradīcijas un izdarības, kāda ir to nozīme, atcerēties ticējumus, tautasdziesmas, mīklas un rotaļas, kā arī iedvesmoties pavasarīgi radošiem darbiņiem.

  • Kornēlijai Apškrūmai – 85

“Mēs esam līdzīgi
kokiem
bet dzīvojam
ne ar lapām
kas krīt
dzīvojam
ar pumpuriem
un ar ziediem
ar domām
ko labu
paveiksim rīt.”
(Kornēlija Apškrūma)

Stāsta Kornēlija Apškrūma:

“Ļoti mīlēju darbu ar grāmatām un cilvēkiem, tāpēc mana bibliotēka vairākus gadus bija labākā Latvijā. Pie manis pat brauca pieredzes apmaiņā. Tā kopš 1958. gada mans darba mūžs pagājis Virešu bibliotēkā, līdztekus bieži strādāju Virešu tautas namā– iestudēju lugas, dziedāju, vadīju pasākumus un rakstīju tiem scenārijus.

Es nelidoju pa mākoņiem. Rakstu par to, kas ir tuvs katram cilvēkam,– par Latviju, tās mežiem, upēm. Zinu, ka mani pat mēdz dēvēt par otru Āriju Elksni. Manas dzejas spēks slēpjas dvēseliskumā. Es mīlu savu zemi, savu tautu. Ik pa laikam man palūdz kādam pazīstamam vai tuvam cilvēkam uzrakstīt veltījumu. Tad cenšos izcelt šā konkrētā cilvēka dvēseles īpašības.

Vienīgi gribētu, lai cilvēki cits citu vairāk mīl un ir iecietīgāki un pretimnākošāki. Lai mēs viens otru vairāk sadzirdētu. Lai nepaejam vienaldzīgi garām cilvēkam, kuram ir grūti. Tas, manuprāt, dzīvē ir pats galvenais.”

  • “Dziesma nenosalst”

Mūzika ir brīnišķīga dāvana cilvēcei. Grūti atrast cilvēku, kuram nepatīk mūzika. Vienus vairāk saista klasiskā, citus – vieglā žanra mūzika, citus savukārt roks vai tautas mūzika utt. Ikviens var atrast savai dvēselei un noskaņojumam tuvāku žanru vai stilu. Arī grāmatas par mūziku un mūziķiem ir ļoti dažādas un var ieinteresēt plašu lasītāju loku. Izstāde paredzēta krājuma mūzikas nodaļas atklāsmei.

  • Leona Stara gleznu izstāde ,,Kad sirds ar krāsām sarunājas”

“Miglas plīvurs augšā ceļas,
Ausma pavēl dabai zelt.
Rasas pērles pļavā mirgo,
Zāle, puķes valgmi dzer.”
(L.Staris)

Gleznu izstāde piepildīta ar gaišām pavasara ziedu un vasaras smaržu emocijām. Prieks, gaisma, harmonija un cerība atspoguļojas pavasara smaržu burvībā, silto vasaras vakaru mierā un sapņainās, klusās naktīs. Cēsis un Alūksne, Gauja un Amata, Raunas Staburags un Pirtsupītes grava, devušas iedvesmu māksliniekam sarunāties krāsu valodā.

Vairāk par izstādi lasi šeit.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre


Līdzīgie raksti:

Izstāde “Pasaku zemē” Daugavpils filiālbibliotēkā
Izstāde ” Mudīte var” Daugavpils filiālē
Izstādes novembrī bibliotēkā Rīgā
Novembris Liepājas filiālbibliotēkā
Novembris Balvu filiālbibliotēkā