Izstādes aprīlī

2024. gada aprīlis

,

Plakāts "Izstādes aprīlī"
  • Dzejniecei Broņislavai Martuževai – 100

“Ko ar’ liktens plecos veltu,
tas mūs nesalieks.
Cauri ērkšķiem nesadzeltus
iznesīs mūs prieks.
Jaunība, jaunība, sārtā vīna trauks…
Dzer no tā, pirms skarbos vējos
nodzelt dzīves lauks!”
(Broņislava Martuževa)

“Martuževas dzejai ir visas varavīksnes krāsas, tajā ir milzīgs skaņu diapazons – no čuksta un liegām zāles šalkām līdz izmisuma vai gaviļu kliedzienam un nāves lauka klusumam. Tas viss ir spēks, kas iedarbojas uz lasītāju, liek dzīvot līdzi dzejnieces problēmām, gan tādām, ar kurām mēs sastopamies savā ikdienā, gan tādām, kuras izstaro zvaigžņu miljoni, un mēs nevaram lāgā izšķirties, kas ir augstāks: patiesība vai cilvēcība?

Leksika Martuževas dzejā ir jo bagāta, nereti tajā pamirdz dažs krāšņs apvidus vārds un tik simpātiski jūtama nevainojama folkloras pazīšana.” (Milda Grīnfelde)

Izstādē pieejamas Broņislavas Martuževas grāmatas parastajā iespiedrakstā un Braila rakstā, kā arī Imanta Kalniņa dziesmu disks “Buramdziesmas” ar Broņislavas Martuževas dzeju.

  • Kristinai Sabaļauskaitei – 50

Kristina Sabaļauskaite ir mākslas vēstures zinātņu doktore un viena no ievērojamākajām mūsdienu lietuviešu rakstniecēm. Viņa dzimusi Viļņā, kopš 2002. gada dzīvo gan Viļņā, gan Londonā. Strādājusi par Lietuvas lielākā dienas laikraksta ārzemju korespondenti. Viņa ir izcilo vēsturisko romānu “Silva Rerum” un “Pētera imperatore” autore.

“Uz Kristinas Sabaļauskaites prozas specifiku norāda jau cikla nosaukums silva rerum – lietu mežs jeb apzīmējums XVI–XVIII gadsimtā populārajām dzimtas “pierakstu kladēm”, kurās ģimenes vīrieši un sievietes varēja ierakstīt jebko no dzejas līdz receptēm, no dažādām sadzīvisku izdevumu pozīcijām līdz mājdzīvnieku pārošanas datumiem un rezultātiem – visu pēc kārtas, nešķirojot. Tieši tāpat, autorei šķietami nešķirojot, romānos savijas neskaitāmu žanru elementi: vēsturiskais, piedzīvojumu, romantiskais, erotiskais, filosofiskais un pat fantastiskais, jo katrā romānā vismaz viena epizode paliks ārpus racionālā prāta izskaidrojumiem.

Svarīgs bija un ir veids, kādā autore šos vairākus gadsimtus senos notikumus ataino savā fascinējošā stilā.

Savukārt abas “Pētera imperatores” daļas pašlaik nenovēršami būs daudz smagāka lasāmviela, nekā tās bija sarakstīšanas brīdī. Notikumi pasaules politiskajā arēnā ar daudzām epizodēm romānos sasaucas neomulīgi tuvu, un gribot negribot nākas vilkt paralēles.” (Bārbala Simsone)

Izstādē pieejami Kristinas Sabaļauskaites vēsturiskie romāni parastajā iespiedrakstā un audioformātā.

  • Ar sveicienu no Norvēģijas

Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē “ceļš uz ziemeļiem”. Norvēģijā ir 5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir norvēģu valoda, kurai ir divi rakstu valodas paveidi — būkmols (bokmål) un jaunnorvēģu valoda (Nynorsk). Valsts svētki ir 17. maijā, kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 filkēs.

Izstādē iepazīsimies ar Norvēģu rakstnieku darbiem. Norvēģija ir dzimtene daudziem dižiem rakstniekiem, piemēram, Henrikam Ibsenam, Knutam Hamsunam un Sigridai Unsetei u.c.

  • Par sievietēm, kāpēc viņas ir tik īpašas un neatvairāmas

Pavasaris ir īstais brīdis visām sievietēm atgādināt, ka viņas ir īpašas un neatvairāmas. Tāpēc Latvijas Neredzīgo bibliotēkas abonementā arī šomēnes tiek piedāvāta daiļajam dzimumam veltītā izstāde.

Izstādē skatāmās grāmatas atklāj laba garastāvokļa noslēpumus un tajās var meklēt atbildi arī uz jautājumu “Kas veido sievietes laimi?” No dažādām grāmatām var uzzināt, kā pārvarēt bailes un attīstīt pašcieņu, kā piedot, kā pieņemt sevi, kā tikt galā ar sadzīves un finanšu problēmām, kā pilnveidot attiecības ar mīļoto cilvēku, ar tuviniekiem, draudzenēm un, pats svarīgākais, kā atrast spēka avotu sarežģītās dzīves situācijās un kļūt par sava likteņa saimnieci.

Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, Braila rakstā.

  • Tur tālajās tālēs…

Jaunu tūrisma sezonu sagaidot, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas abonementā atklājam ceļojumiem un ceļošanai veltītu nozaru literatūras izstādi “Tur tālajās tālēs…”. Ceļošanu par vienu no saviem vaļaspriekiem uzskata latviešu lielākā daļa. Šis fakts reti kuru izbrīna, jo šim vaļaspriekam var izvēlēties ļoti atšķirīgās formas, režīmus un arīdzan galamērķi — ikvienam temperamentam un raksturam. Tāpēc izstādei centāmies aptvert neaptveramo un salikt kopā plaša interešu spektra grāmatas — Tibeta, Butāna, Gambija, Japāna, Ķīna, Ēģipte, Islande, Antarktīda… Plus vēl pa drusciņai no daudzām citām apceļošanas vērtām vietām. Izstādē gan netika eksponēti daudzi bibliotēkas krājumā esošie ceļveži, taču tie ir ērti sagrupēti Ģeogrāfijas nozares plauktā un ir brīvi apskatāmi bibliotēkas lasītavā.

  • Komponistam Jānim Lūsēnam – 65

“Baznīcas tornī kāpt zvanīt
Un pierunāt Dievu, lai ņem par eņģeli mani”
(Māra Zālīte)

Jānis Lūsēns dzimis 1959. gada 7. aprīlī Liepājā. Absolvējis Liepājas 1.vidusskolu, Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas teorijas nodaļu un Latvijas Konservatorijas Jāņa Ivanova kompozīcijas klasi.

Studiju laikā izveidojis eksperimentālu instrumentālās mūzikas ansambli “Zodiac”. Bijis Liepājas teātra muzikālās daļas vadītājs.

Nozīmīgu vietu komponista daiļradē ieņem mūzikli un rokoperas. “Kaupēn, mans mīļais” ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Latvijas Nacionālajā operā un baletā iestudētas divas operas bērniem – “Putnu opera” un “Leļļu opera”.

Lūsēns vairākkārtīgi saņēmis Latvijas teātru gada balvu kā labākais komponists, Latvijas Lielo mūzikas balvu un AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu. Komponists Jānis Lūsēns ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, seriālizdevumi un mūzikas CD.

  • Rakstniekam Vikam – 85

“Sasit spārnus, taurenīt!
Izauguši jau.
Sasit spārnus, taurenīt!
Plaukstu jau tev nav.
Ja tu esi pasaulē ieradies,
Sasit spārnus, taurenīt!
Ieskanies!”
(Viks)

Viks (īstajā vārdā Viktors Kalniņš) – rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs. Autora dzejai raksturīga rotaļīga attieksme pret valodu, dažādu leksikas slāņu kombinēšana un savdabīga pasaules izjūta. Rakstībā apvieno anglosakšu modernās dzejas un latviešu folkloras estētikas tradīcijas. Stāstu, noveļu, pasaku un dokumentālās prozas autors.

Īpaši aktīvi Viks darbojas bērnu literatūrā, kur par nozīmīgiem darbiem uzskatāmas Vika grāmatas “Sarežģītais zvirbulēns”, “Klaids pasaku zemē”, “Dinīts nāk!” un “Zemūdens Bara lielā diena”, pēc kuras motīviem 1991. gadā tapusi pirmā latviešu pilnmetrāžas animācijas filma “Ness un Nesija”.

Izstādē skatāmi autora darbi bērniem.

Informāciju apkopoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre


Līdzīgie raksti:

Izstādes martā
Evitas Kromules gleznu izstāde “Krāsu oāze”
Izstādes februārī
Izstādes janvārī
Izstāde “Pasaules tautu ābeces”