Izstādes augustā

• Valdim Artavam – 95

Valdis Artavs (īstajā vārdā Vladislavs Staunis; 1928) — dzejnieks, satīriķis, publicists.

“Valdis Artavs ir satīriķis no galvas līdz kājām. Pašapcerējumā krājumā “Dundurdēls” viņš raksta: “…Kad nopirku motociklu — zem smagās mašīnas žāvos… Un rezultātā ir sanācis negribot, nevis gribot, ka mēdzu es ne vien staigājot, bet arī domājot klibot.”

Precīzāk nepateiksi. Pašironija liecina, ka viņš spējīgs paskatīties uz sevi no malas. Ne katram dzejniekam tas izdodas.

Viņa domāšana ir absolūti satīriska. Un rīcība tāpat. Ja Valdis stāsta anekdoti, jāsmejas tā, ka vēders kut. Man pat šķiet — visas smieklīgākās anekdotes sacerējis Artavs. Izeju no dzīves likstām viņš atrod satīriskā veidā.” (Arnolds Auziņš “Ogles zīmējumi”)

Izstādē pieejamas autora grāmatas parastajā iespiedrakstā un Braila rakstā.

• Annai Žīgurei – 75

Anna Žīgure (1948) — rakstniece, tulkotāja, diplomāte. Jāņa Žīgura meita, Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mazmeita, Stērstu Andreja mazmazmeita. Karjeras sākumā darbojusies žurnālistikā, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas diplomātijā, bijusi atjaunotās Latvijas pirmā vēstniece Somijā un Igaunijā.

Annas Žīgures literārā darbība aizsākusies ar tulkojumiem. Visvairāk tulkojusi no igauņu, somu un ungāru valodas. Vairāku autobiogrāfisku un dokumentāli pētnieciskās literatūras darbu un eseju autore.

Anna Žīgure par savu dzimtu stāsta vairākos darbos, tostarp grāmatā “Es stāstu par Latviju”, kā arī autobiogrāfiskajā darbā “Marselīne”, kas vēsta par vairākām Stērstu dzimtas paaudzēm, kā galveno izvēloties Elzu Stērsti.

Izstādē pieejamas autores grāmatas parastajā iespiedrakstā un audioformātā, tulkotās grāmatas arī Braila rakstā.

• Kamilla Lekberga – kriminālromānu rakstniece

Žana Edīte Kamilla Lekberga Eriksone dzimusi 1974. gada 30. augustā, ir zviedru kriminālrakstniece. 2010. gada sākumā viņas darbi ir tulkoti vairāk nekā 40 valodās 60 valstīs. Viņa ir saukta par “Nordic noir rokzvaigzni”. Pirms pievēršanās radošu detektīvromānu rakstīšanai, kas absolūti izmainīja viņas karjeru, strādājusi par ekonomisti.

Bibliotēkā ir pieejamas Lekbergas grāmatas parastajā iespiedrakstā un audioformātā.

• Detektīvromānu meistars Jussi Adlers-Olsens

Karls Valdemārs Jussi Henrijs Adlers-Olsens (dzimis 1950. gada 2. augustā) ir dāņu kriminālās fantastikas rakstnieks, izdevējs, redaktors un uzņēmējs. Viņš debitēja kā zinātniskās literatūras rakstnieks 1984. gadā un kā fantastikas rakstnieks 1997. gadā.

Rakstnieks ir slavens ne tikai lasītāju vidū, viņam piešķirtas arī daudzas literārās balvas un prēmijas.

Bibliotēkā pieejamas Adlera-Olsena grāmatas parastajā iespiedrakstā un audioformātā.

• Rīgas noskaņa

Augustā, atzīmējot Rīgas pilsētas dienas, piedāvājam jums izpētīt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas krājumā esošus Rīgai veltītus izdevumus. Rīga ir sena, tradīcijām un vēsturiskām vērtībām pārbagāta pilsēta, kuru UNESCO pasludinājusi “par visai cilvēcei nozīmīgu kultūras mantojumu” — tā profesore Tatjana Koķe.

Izstādē būs apskatāmi ievērojami nozaru literatūras darbi par pilsētas arhitektūru, atsevišķu nozīmīgo objektu vēsturi, enciklopēdijas, kā arī Augusta Deglava romāns “Rīga”.

• Cepu, cepu kukulīti

“Mīlestībai nepiemīt akmens nemainīgums,
tā ikreiz jāiejauc un jācep no jauna kā maize.”
(Ursula K. Le Gvina)

Maizes pirmsākumi meklējami pirms apmēram 15 tūkstošiem gadu, kad pirmatnējie cilvēki starp akmeņiem saberza graudus, sajauca tos ar ūdeni un ieguva putru. Kad cilvēki iemācījās iegūt uguni, šķidro graudu putru jau varēja uzcept, bet vēlāk no biezākas putras pagatavot arī pirmos plācenīšus. Pagāja vairāki gadu tūkstoši un tikai tad cilvēki iemācījās pagatavot maizi no raudzētas mīklas.

Tradicionālā rudzu maize ir svarīga latviešu materiālās un garīgās kultūras daļa, kas saistās ar tautas identitāti un ir tās nozīmīgs simbols. Senāk maizi cepa katrā lauku sētā. Maizei bijusi goda vieta kāzās, krustībās, bērēs. Rudzu maize latvietim simbolizē mājas un, uzturoties ilgāk prom no Latvijas, daudzi ilgojoties tieši pēc rupjmaizes garšas.

Izstādē apkopota informācija par dažādiem maizniekiem, melderiem un dažādas maizes izstrādājumu receptes.

• Augusts – suņu mēnesis

Senie latvieši augustam ir piedēvējuši dažādus nosaukumus — viršu, rudzu vai sēju mēnesis, kā arī suņu mēnesis. Mēdz teikt — suns ir cilvēka labākais draugs. Tie, kuri šo draudzību ir pieredzējuši, zina, ka tā ir vistīrākā patiesība.

Izstādē apkopotas grāmatas, kurās darbojas suņi, dzejoļi par suņiem, enciklopēdijas un uzziņu literatūra, kas vēstī faktus par aizraujošo suņu pasauli. Literatūras, mūzikas CD un periodisko izdevumu izstāde bērniem.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre