Izstādes augustā

• Ainai Zemdegai – 100

“Pieskarties sapnim,
to nemodinot,
paņemt mīlestību plaukstā
un nolikt atpakaļ,
aiziet uz iesākumu
un palikt šai vietā –
visa mana zeme
vienā saujā nesama.”
(Aina Zemdega)

“Aina Zemdega (1924-2006) ir pazīstama dzejniece kā Ziemeļamerikā, tā Latvijā. Dzimusi Talsu apriņķa Lubes dzirnavās, beigusi Jelgavas valsts ģimnāziju, viņa no 1944. gada oktobra līdz 1950. gada rudenim dzīvoja Zviedrijā, pēc tam Kanādā. Kopš 1991. gada dzīvošana bija sadalīta starp Lubes dzirnavām un Kanādu. Nodarbošanās – mūzikas skolotāja, dzejniece, rakstniece. Viņas darbi publicēti Ziemeļamerikā un Latvijā.

Romānos “Maruta”, “Līdz vārtiem – un tālāk?”, “Mantojums” risināti svešuma, atgriešanās un piederības temati. Savas dzīves traģiskos notikumus Aina Zemdega ietvēra literārajos darbos, kurus raksturo meistarīga vārdu izvēle un spēja šajos vārdos izteikt savas paaudzes pārdzīvojumus un izjūtas.” (Pāvils Vasariņš)

Izstādē pieejamas Ainas Zemdegas grāmatas parastajā iespiedrakstā un audioformātā.

• Dacei Rukšānei – 55

Rakstniece un publiciste par sevi teikusi: “Rakstīšana tomēr ir tas, ko es vislabāk māku darīt, un, ja man ir iedota mazliet tāda dāvana, grēks ir to neizmantot. Taču rakstīšana man galīgi nepadodas viegli.

Domāju, ja man pateiktu, ka neviens no manis neko negaida, es droši vien tāpat kaut ko uzrakstītu. Teicu, ka idejas man nav uzmācīgas, bet tad, kad tās sakrājas, es gribu to visu pateikt. Neesmu nekāda labā oratore un nemāku runāt. Uz papīra varu salikt visu, ko vajag. Toties nevaru parunāt no tribīnes vai kameru priekšā.

Es esmu diezgan vienpatīga. Man vajag lielu vienatnes devu ikdienā, es nogurstu arī no vistuvākajiem cilvēkiem, ja viņi visu laiku ņirb gar acīm. Bet, redz, rakstnieks jau nevar bez cilvēkiem. Var sēdēt meža vidū un sarakstīt visādus baismus stāstus, bet tur vienalga jābūt kaut kādam pamatam, uz kā to balstīt. Un, ja tu neesi kaut ko pieredzējis, redzējis, skatījies citu cilvēku mīmikā, acīs, uzvedībās, reakcijās, tu nevari neko uzrakstīt. Vismaz man tā šķiet.”

Izstādē pieejamas Daces Rukšānes grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, Braila rakstā un palielinātajā drukā.

• Cilvēka dvēsele zinātnieku acīm – psiholoģijas zinātnes atziņas

“Dvēsele bez zināšanām – mirusi. Bet, ja to bagātina ar zināšanām, tā atdzīvojas līdzīgi neapstrādātai zemeipār kuru nolijis lietus.”
(Abu El Faradžs)

Latvijas Neredzīgo bibliotēka piedāvā izpētīt akadēmiska stila psiholoģijas grāmatas, sākot no vispārīgās psiholoģijas atziņām, sociālo un organizāciju psiholoģiju un visbeidzot ar attīstības un personības psiholoģijas teorijām un to pielietojumu praktiskā jomā. Šoreiz izstādē eksponējam grāmatas, kuras iespējams nebūs pa prātam gluži ikvienam lasītājam, jo šīs grāmatas prasa lielāku koncentrāciju un atmiņas jaudu, tomēr būtu vērts tās izpētīt — gan lai iegūtu zinātniski pamatotu prizmu, caur kuru uzlūkot cilvēka pasaules fenomenus, gan lai pavingrinātu sava prāta spējas, apgūstot psiholoģijas zinātnes teorijas. Taču, ja arī nejūtat iedvesmu gremdēties intelektuālajās apcerēs un pētīt psihiskos procesus un mehānismus pašos pamatos, psiholoģijas atziņas tāpat var būt visnotaļ noderīgas ikvienam no mums (atliek vien pameklēt kādu citu izdevumu tai pašā psiholoģijas nozares grāmatu plauktā vai arī ieskatīties otrā grāmatu izstādē Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, kur eksponējam psiholoģijas populārzinātnisku literatūru).

• Cilvēks runā ar cilvēku : praktiskā psiholoģija

“Ir tikai viena patiesa greznība uz pasaules: cilvēcisku attiecību krāšņums.”
(Antuāns de Sent-Ekziperī)

Cilvēks ir sociāla jeb sabiedriska būtne. Tas nozīmē to, ka neviens no mums nav pašpietiekams. Ikvienam no mums ir dziļa vajadzība būt piederīgam, cienītam un mīlētam. Ne vienmēr šīs iespējas dzīvē mums tiek dotas pēc noklusējuma. Gadās, ka par savu laimi mums ir jāpacīnās vai vismaz pie tās jāpiestrādā. Literatūras izstādē līdzās psiholoģijas zinātnes teorijām vasaras mēnešos Latvijas Neredzīgo bibliotēkas abonementā varēsiet iepazīt praktiskus padomus un ieteikumus savu sadzīves lietu risināšanā no dažnedažādiem psiholoģijas speciālistiem.

• Dzeja visapkārt

“Glezna — tā ir dzeja, kuru mēs skatām, bet dzeja — glezna, kuru dzirdam.”
(Leonardo da Vinči)

Neviens cits literārais žanrs nav tik ļoti izteikti piesaistīts autora darba valodai, kā dzeja. Lai pārtulkotu tekstu citā valodā, nevar to tulkot burtiski vārdu pēc vārda un rindiņu pēc rindiņas — pirmām kārtam ir jāizprot teksta jēgas vairāki līmeņi, un tad jāpiemeklē atbilstoši vārdi un teicieni mērķa valodā. Tulkojot dzeju, sastopamies ar citu šī uzdevuma sarežģītības pakāpi, jo veids kā izpaust jēgu šķautnes ir ierobežots ar teksta formu un pantmēru. Dzejas tulkam pēc būtības ir jārada dzejolis no jauna, kamēr oriģinālais dzejolis ir vairāk iedvesmas avots un beigu formas etalons.

Vasaras pēdējā mēnesī piedāvājam mūsu lasītājiem izbaudīt dažādu dzejnieku kopā radīšanas augļus. Izstādē eksponēti dažādu mums vairāk vai mazāk pazīstamu tautu dzejoļu krājumi.

• Baltijas ceļam – 35

“Baltijas ceļš ir vēsturisks simbols, kas ir dzīvs kolektīvajā atmiņā, bagātinot izpratni par solidaritātes un vārda brīvības izjūtu un vērtībām.”
(Dainis Īvāns)

Augustā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lasītavā Rīgā ir apskatāma tematiska literatūras izstāde par notikumu pirms 35 gadiem — Baltijas ceļš. Tā bija akcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas notika 1989. gada 23. augustā plkst. 19.00. Apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas.

Baltijas ceļš bija unikāla akcija ne vien Baltijas, bet visas Eiropas un pat pasaules mērogā. Nekad vēl nebija bijis tā, ka triju valstu iedzīvotāji vienotos dzīvā dalībnieku ķēdē, kura savienoja valstu galvaspilsētas — Viļņu, Rīgu un Tallinu.

Izstādē apkopota informācija par Baltijas ceļa vēsturi.

• Tūvei Jānsonei – 110

Rakstniece un māksliniece Tūve Marīka Jānsone uzauga mākslinieciskā ģimenē — tēvs, zviedriski runājošs soms, bija skulptors, māte zviedru izcelsmes grāmatu ilustratore. Tūve jau no bērnības mēdza sēdēt blakus mātei, kad tā strādāja, un drīz sāka zīmēt arī pati. Vislabāk viņa pazīstama kā autore grāmatām par trollīšiem Muminiem, kas visā pasaulē pārdotas vairāk nekā 15 miljonos eksemplāru.

Citāts no grāmatas “Vēlu novembrī”: “Murmulis atcerējās Muminieleju. Tas bija šausmīgi sen, kopš viņš tur bija bijis, bet vienu viņš atcerējās gluži skaidri — dienvidu viesistabu un to, cik no rītiem tur bija patīkama pamošanās. Logs stāvēja vaļā, un liegais vasaras vējš pacēla baltos aizkarus, vējā lēnītēm kustējās loga āķis… Un muša, kas sitās pret griestiem. Un ka nebija steigas. Verandā stāvēja un gaidīja kafija — viss nokārtojās, viss bija vienkārši un vedās pats no sevis.”

Izstādē pieejamas autores grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, Braila rakstā un palielinātajā drukā.

Informāciju apkopoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre