Izstādes februārī bibliotēkā Rīgā

• Ārijai Elksnei – 95

“Es esmu pārejoša parādība.
Kad pavilksiet zem norēķina strīpu,
Tad redzēsiet,
Cik maz par mani zināt,
Kaut viss tepat jums acu priekšā tinās;
Kā Piena Ceļš, kā jūsu tēvs un māte,
Es palikšu jums neizdibināta.”
(Ārija Elksne)

Dzejniece Ārija Elksne (Ārija Grietiņa) paralēli darbam medicīnā 1956. gadā sākusi rakstīt un publicēt dzeju. Elksnei iznākuši vienpadsmit dzejoļu krājumi, kuros liela loma ir autores tēlam. Tos var lasīt arī kā poētisku dzejnieces dvēseles biogrāfiju. Elksne arī atdzejojusi un tulkojusi no krievu un vācu valodas.

“Saturiski un mākslinieciski spēcīgākais ir pēdējais krājums “Viršu karogs” (1986). Pamatmotīvi – domas par savas esamības jēgu, par dzejnieces uzdevumu, atskats uz nodzīvoto mūžu un nāves nojautas. Krājuma kompozīcijā uzsvērts galvenais – mīlestība uz dzimto zemi un savu tautu, rūpes par izdzīvot spējīgām, ētiski stiprām nākamajām paaudzēm.” Dzidra Vārdaune.

Izstādē Ārijas Elksnes dzejas krājumi pieejami parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā.

• Žilam Vernam – 195

Žils Gabriels Verns ir franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras aizsācējiem. Viņš ir uzrakstījis vairāk nekā simt romānu, kā arī lugas, īsos stāstus, vēsturiskus un ceļojumu aprakstus. Verna darbi tulkoti vairāk nekā 140 valodās.

Jaunībā viņu visvairāk aizrāva ģeogrāfija un vēsture, grāmatas par ceļojumiem un dēkām. Laikmets bija viņam ļoti piemērots – tajā tapa svarīgi izgudrojumi, zinātniski atklājumi, notika ilgstošas ekspedīcijas uz Āfriku un Arktiku, lidojumi ar gaisa balonu. Verns iepazinās ar izdaudzinātiem zinātniekiem, izgudrotājiem, ceļotājiem. Viņš daudz lasīja atskaites par ekspedīcijām, apmeklēja zinātnisko sasniegumu izstādes, izpētīja zemūdeņu modeļus. Pievienojot apgūtajam labu daļu iztēles, radās interesantas grāmatas.

Izstādē Žila Verna grāmatas pieejamas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā.

• Lietuvas Republikas Neatkarības diena

Lietuva 16. februārī atzīmē dzimšanas dienu. 1918. gada 16. februārī tika pieņemta deklarācija par neatkarības atjaunošanu, proklamējot Lietuvas Republiku. Lietuva ir pirmā no trim Baltijas valstīm, kas ieguva neatkarību.

Krājumu popularizējoša izstāde. Izstāde iepazīstinās ar lietuviešu rakstnieku romāniem.

• Pa mīlestības līkločiem

“Mīlestība ir kā vējš, to nevar redzēt, bet to var just.”
(Jekaterina Andrejeva)

Februāris ir gada īsākais mēnesis, bet ne sliktāks par citiem mēnešiem. Februāris ir mīlestības mēnesis, tāpēc Latvijas Neredzīgo bibliotēkā būs pieejama izstāde, kur tiks apkopotas grāmatas par mīlestību.

• “No acīm maz labuma, ja prāts akls” (tadžiku sakāmvārds)

Latvijas Neredzīgo bibliotēkā tifloloģijas sektorā februārī un martā skatāma izstāde “No acīm maz labuma, ja prāts akls”.

Redzes kvalitāte lielā mērā nosaka mūsdienu cilvēka dzīves kvalitāti un iespējas izmantot dzīves piedāvātās iespējas, ieskaitot jaunākās tehnoloģijas. Tādēļ  katram cilvēkam svarīgi regulāri sekot acu veselības stāvoklim. 

Regulāras acu pārbaudes palīdz sekot līdzi redzes asuma izmaiņām. Ir svarīgi atklāt redzes traucējumu cēloņus un nekavējoties tos novērst. 

Izstādē ir pieejama informācija par dažādām acu slimībām, ka arī apkopoti ieteikumi redzes saglabāšanai un uzlabošanai, un  informācija par vingrinājumiem acīm un citiem padomiem acu veselībai. 

Ieteicams uzņemt minerālvielām bagātu uzturu, daudz jāēd zaļumi, dārzeņi un augļi. Ja ārsts nav pārliecināts, ka pacients ar ēdienu uzņem visas nepieciešamās vielas, iespējams būs nepieciešams papildus lietot uztura bagātinātājus, kas satur mellenes, luteīnu. Pastiprinātas slodzes laikā jāievēro pareizs darba režīms – regulāri atpūtas brīži un sistemātiski izpildīti vingrinājumi. Pareizais uzturs, kas uzlabo un uztur visa ķermeņa veselību, visticamāk, palīdzēs arī jūsu acīm būt veseliem. 

Acis mums ir ļoti svarīgs orgāns, tādēļ pati daba parūpējusies, lai būtu pēc iespējas mazāks risks tās traumēt – acis atrodas galvaskausa dobumos un tās sargā plakstiņi, turklāt ar to dabiskā acu aizsardzības sistēma vēl nebeidzas. Bet mums pašiem jādara viss iespējamais, lai pasargātu acis no noguruma un citiem stresa faktoriem. 

• “Bez mīlestības nedzīvojiet” (Imants Ziedonis)

Kamēr vēl gaidām ziedošus kokus un siltuma iestāšanos, mīlestības mēnesī piedāvājam ieskatīties sevī un savās izjūtās.

Mīlestība, jūtīgums, gudrība un spēks iedvesmo cilvēkus būt labiem, cik vien spēj būt, un dalīties zināšanās, kuras tie kopīgi ir ieguvuši. Pieskāriens, apskāviens, uzklausīšana ir tik svarīga.

Literatūras izstāde aicina ielūkoties grāmatās par cilvēku savstarpējām attiecībām,  kuriem ir dažāda pieredze un atšķirīga pasaules uztvere. Cik dažādi ir varoņi, tikpat dažādi ir viņu skatījumi uz dzīvi un mīlestību. Izstādē atradīsiet grāmatas, kuras ļauj lasītājam iepazīt tādas dzīves, kas bieži paliek apslēptas un neievērotas.

• Gadskārtu raksti

Jau senos laikos cilvēki gadu sakārtoja astoņās gadskārtās, kas saistītas ar saules atrašanās vietu debesīs. Gadskārtu ieražas ir pakārtotas dabai un darāmajiem darbiem. Katriem svētkiem īpaši gatavojās: sakopa un izpušķoja māju, gatavoja raksturīgus ēdienus. Svētkos dziedāja dziesmas, gāja rotaļās, veica rituālus, lai nodrošinātu prieku, veselību, veiksmi darbā un labu ražu.

Šajā izstādē varēs iepazīties ar gadskārtām, kuru norise ir tieši februārī — Sveču dienu, Agatas dienu, Meteņiem un Matīsa dienu.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre