Izstādes februārī bibliotēkā Rīgā

2021. gada februāris

,

Plakāts Izstādes Rīgā februārī
  • Latviešu trimdas rakstniekam Gunaram Janovskim – 105

Gunars Anatolijs Janovskis dzimis 1916. gada 8. februārī Helsinkos, Krievijas impērijas tālbraucēja kuģa kapteiņa ģimenē. 1919. gadā Janovskis ar ģimeni atgriežas Latvijā. No sākuma dzīvo Liepājā, bet drīz pārceļas uz Rīgu. Rīgā ģimene dzīvo Bolderājā un visa Janovska bērnība paiet dzīvojot pie jūras un kopā ar tēvu ejot zvejā.

G. Janovskis reizēm tiek uzskatīts par labāko latviešu prozaiķi. Lai gan literatūrai aktīvi pievērsies samērā vēlu, tikai jau dzīvojot trimdā. Darbu galvenā tematika ir dzīve trimdā un trimdinieku dažādo raksturu savstarpējās attiecības. Daudzos darbos autors atklāj arī daļu no savas dzīves, līdz ar to piešķirot tiem zināmu autobiogrāfisku nokrāsu. Plašāk pazīstams ar savu debijas romānu “Sōla”, kas ir spilgts stāsts par Baltijas trimdinieku dzīvi pēckara Anglijā.

  • Literatūre – 8 rakstnieku galaktikas 2021. gadā”

Sākot ar 2021. gada 9. janvāri LTV1 ēterā atgriežas dokumentālais literāro ceļojumu raidījums “Literatūre”. Literatūras izstāde stāstīs par 8 rakstniekiem. Rakstnieks Rvīns Varde mūs vedīs atkailinātā literatūrē pa mirklīgās Austras Skujiņas dzīves un dzejas takām, bet Inga Gaile ar Vizmas Belševicas dzīvesstāstu pāržūžos dūksnāju un sadūdos lietu Martas acīs. Ilmāra Šlāpina literatūres kompass rādīs ceļu Jūrmalas virzienā, kur, vasaras saulei karsējot, izgaismosies biklā rakstnieka un filozofa Riharda Rudzīša portrets. Dzejniece Ingmāra Balode par Jāni Sudrabkalnu jeb Oliveretto ņemsies stāstīt no operas sienām līdz nēģu tacim. Sezonas vidū kopā ar dzejnieku Eināru Pelšu un Preiļu konceptuālistiem atradīsim alfabēta dzimteni, ko pāragri pameta Pelša kaimiņš-dzejnieks Andis Surgunts. No Preiļiem dosimies uz otru Latvijas galu, Liepāju, kur rakstniece Jana Egle mums izstāstīs divkārt uz Sibīrijas tundru izsūtītā Olafa Gūtmaņa stāstu. Latvijas krievu dzejnieks Semjons Haņins mūs vedīs literatūrē uz Daugavpili satikt ar Džeimsu Džoisu un Marselu Prustu salīdzināto Leonīdu Dobičinu, bet sezonu noslēgsim ar dzejnieces Dainas Sirmās centieniem savaldzināt Tinderi ar Friča Bārdas paņēmieniem.

  • Mēneša jubilārs: Nikolajs Ļeskovs (190)

Mājām, tāpat kā cilvēkiem, ir sava reputācija” (N. Ļeskovs)

Nikolajs Ļeskovs (Николай Семёнович Лесков; dzimis 1831. gada 4. februārī, miris 1895. gada 21. februārī) bija krievu rakstnieks, dramaturgs un publicists. Visplašāk pazīstamākais Ļeskova darbs ir novele “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”. Viens no spilgtākajiem Nikolaja Ļeskova radītiem pozitīvajiem tēliem ir Ļevša (Kreilis) – „teiksmas” varonis, kas bija spējīgs pat blusu apkalt. Lielu lasītāju interesi izsauca arī garais stāsts „Apburtais ceļinieks”. Rakstnieks ražīgi strādāja, viņa mūža nogalē sāka nākt klajā autora kopotie raksti 12 sējumos.

  • Lācītis Tobiass un citas radībiņas” Jurim Zvirgzdiņam – 80

Juris Zvirgzdiņš ir latviešu rakstnieks, pazīstams kā prozaiķis un bērnu grāmatu autors, sarakstījis vairāk nekā 25 bērnu literatūras grāmatas par lācīša Tobiasa piedzīvojumiem, Rīgas un Latvijas vēsturi, aizraujošiem ceļojumiem uz tālām zemēm, muzejiem, pagātni. Tieši par bērniem rakstīto literatūru Zvirgzdiņš visbiežāk ieguvis arī augstu kritikas novērtējumu. Literatūras izstādē būs iespēja iepazīt autora grāmatu varoņus, izzināt stāstus par to, kā tie ir nokļuvuši pie autora un kā tika radīts viņu stāsts.

  • Brāļu Gimmu brīnumainā pasaku pasaule” Vilhelmam Grimmam – 235

Vilhelms Kārlis Grimms (dzimis 1786. gada 24. februārī, miris 1859. gada 16. decembrī) bija vācu filologs un mitoloģijas pētnieks. Kopā ar vecāko brāli Jākobu 1812. gadā publicēja krājumu “Kinder und Hausmärchen”, kas plašāk pazīstamas kā “Brāļu Grimmu pasakas”. 1838. gadā kopā ar brāli iesāka publicēt vācu valodas standartvārdnīcu “Deutsches Wörterbuch”, bet 1835. gadā publicēja darbu par vācu mitoloģiju “Deutsche Mythologie”. 

Literatūras izstādē bērniem tiek piedāvātas brāļu Grimmu apkopoto pasaku grāmatas un to vēlākas interpretācijas, kā arī sniegta plašāka informācija par Vilhelmu Grimmu kā izcilu pasaku stāstnieku, profesoru un azartisku tautas pasaku un teiksmu vācēju. 

  • “Lielākais dārgums – laba bibliotēka.” (Beļinskis)

Pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstītajam vērtīgo grāmatu iepirkumam Latvijas publiskajām bibliotēkām, arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas krājums ir papildināts ar daudzām jaunām brīnišķīgām grāmatām. Izstādē būs iespēja iepazīties ar jaunāko nozaru literatūru un grāmatām bērniem un jauniešiem.

  • Necīnies ar tumsu, iededz tumsā gaismu”

Spīdi, gaiša mēnesnīca,
Garām manu glāžu logu:
Ne man skalu, ne svecīšu,
Ko man pūra darināt.

Sveču mēneša ietvaros, piedāvājam ielūkoties apgaismes ierīču vēsturē un daudzveidībā, sākot no skalu uguns līdz kvēlspuldzes lampām.

Līdz pat 19. gadsimta beigām vienīgais cilvēkam pieejamais mākslīgās gaismas avots bija atvērta liesma – ugunskurs, lāpa, eļļas lampa, svece, petrolejas lampa utt. Senāk latvieši garajos ziemas vakaros, kad aiz loga nenoguris ziemelis dzenāja puteni, īpatnu noskaņu radīja brīži, kad pie sprakšķošās skala uguns saime sanāca vakarēt. Savukārt, Malēnieši, izbūvēja pagasta māju bez logiem un pēc tam tajā nesa gaismu ar maisiem.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre


Līdzīgie raksti:

IZSTĀDES MARTĀ BIBLIOTĒKĀ RĪGĀ
MARTS BALVU FILIĀLBIBLIOTĒKĀ
Marts Liepājas filiālbibliotēkā
Marts Ventspils filiālē
Izstādes martā Rēzeknes filiālbibliotēkā