Izstādes maijā bibliotēkā Rīgā

• “Mātes tēls latviešu dzejā”

“Māt, dziedi vēlreiz šūpļa dziesmu…”
(A. Krūklis)

Ar īpašu mātēm veltītu dienu cilvēki ir mudināti cienīt savus vecākus un stiprināt ģimeniskās saites. Māte ir cilvēks, kurš bērnu pieņem bez nosacījumiem, vienalga, vai bērns ir labs vai slikts.

Daudz sirsnīgu vārdu savām māmiņām veltījuši latviešu dzejnieki, savas jūtas paužot gan mīļos apsveikuma vārdos, gan paužot sāpīgus pārdzīvojumus, mātei aizejot.

• “Romantikas pilni teksti…”

Romantika, romāni sievietēm. Maija mēnesis, kad daba mostas un pēc garās, smagās ziemas gribas sajust saules starus un liegas vēja glāsmas, tad atmaigst sirds un rodas vēlme dzīvot vieglāk. Šajā mēnesī tiek piedāvātas lasītājiem izklaidējošā žanra grāmatas, kuras stāsta par skaistām attiecībām un maigām jūtām. Krājumu popularizējoša grāmatu izstāde.

• Vizmai Belševicai – 90

Vizma Belševica – dzejniece, prozaiķe, publiciste, tulkotāja. V. Belševicas triloģija “Bille” ir viens no izcilākajiem latviešu prozas darbiem un neierasti tieši tēlo bērna un vecāku, bērna un pasaules attiecības.

V. Belševica tiek dēvēta par savas paaudzes rakstniecības sirdsapziņu, godīguma, nelokāmības, nepakļāvības un garīgas neatkarības simbolu. Viengabalaina, bezkompromisa personība ar augstu sāpju slieksni gan personīgos pārdzīvojumos, gan tautas likteņa izjūtā. Tautas mīlēta un padomju okupācijas režīma neieredzēta dzejniece, kuras dzīvi un radošo darbību virzījis iekšējās brīvības gars un patiesības meklējumu centieni visa mūžā garumā.

• Mēneša jubilāri, bērnu grāmatu autori. Laimens Frenks Baums (165 gadi), Džeimss Kriss (95 gadi)

“Grāmatas – labāki biedri vecumā,
bet tajā pašā laikā arī labākie
skolotāji jaunībā…”
(S. Smailzs) 

Džeimss Kriss dzimis 1926. gada 31. maijā Helgolandē. Studējis Līneburgas Pedagoģiskajā Universitātē. No 1951. gada rakstījis raidlugas bērniem. Rakstnieks bija apbalvots ar vairākām prēmijām, piemēram, 1996. gadā ar Vācijas Bērnu un jaunatnes literatūras akadēmijas Folkahas biedrības lielo prēmiju. 

Laimens Frenks Brauns dzimis 1856. gada 15. maijā bagātu vecāku ģimenē, taču ilgi nevarēja izlemt, ar ko nodarboties. Viņš vairākkārt uzsāka dažādus biznesa projektus, pirka veikalus un laikrakstus, uzstājās cirkā un teātrī, rakstīja avīžrakstus, mūža nogalē nodarbojās arī ar kino. Viņa pazīstamākais darbs ir “Oza zemes burvis”. Kopumā rakstnieks ir sarakstījis 13 romānu sērijas, 83 īsos stāstus un vairāk nekā 200 poēmu.

• Imantam Kalniņam – 80

“Dziesma uz sapņa un nomoda robežas” (M. Čaklais)

Imants Kalniņš ir latviešu komponists, kura daiļrade sniedzas no akadēmiskās mūzikas līdz rokam. Sacerējis simfonisko un vokāli simfonisko mūziku, instrumentālo kamermūziku, rokmūziku, kā arī mūziku teātrim, kino un korim. Imants Kalniņš ir autors operām “Spēlēju, dancoju” (1977), “Ifigēnija Aulīdā” (1982), “Matīss ‒ kausu bajārs” (2001), rokoperai “Ei, jūs tur” (1971), oratorijām “Oktobra oratorija” (1967), “Dzejnieks un nāra” (1973), “Rīta cēliens” (1977).. Izveidojis grupu “Turaidas Roze” (1985). Vairākas leģendārā komponista simfonijas un dziesmas sabiedrībā iemantojušas lielu atzinību.

Katru gadu tiek rīkots Imanta Kalniņa mūzikas koncerts “Imantdienas” (1976-1982, atjaunotas 1995). Saņēmis Lielo mūzikas balvu (1997) par Ceturtās simfonijas oriģinālversijas pirmatskaņojumu un dziesmu ciklu ar Ainara Mielava dzeju “Par lietām, kuras tā ar’ nekad nepāriet” (1997), Triju Zvaigžņu ordeni (1998), kā arī Atzinības krustu (I šķira, 2008).

Literatūras, mūzikas CD un periodisko izdevumu izstāde, atzīmējot komponista Imanta Kalniņa 80 gadu jubileju.

• “Tu, mīļā, mīļā māmiņa…”

Mātes diena jeb māmiņdiena ir svētki mūsu visdārgākajam cilvēkam pasaulē – māmiņai. Mātes dienas tradīcijas pirmo reizi aizsākās jau 16.–17. gadsimtā Anglijā. Svētki tika svinēti Lielā gavēņa laika ceturtajā svētdienā. Šajā dienā bērni atgriezās vecāku mājās, lai sveiktu savu māti, pasniedzot mātēm nelielas dāvaniņas vai “mātes kūku”.

Pirmo reizi Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gada 10. maijā, kad šiem svētkiem par godu organizēja dievkalpojumu baznīcā. Latvijas presē raksti par Mātes dienu norisi ārzemēs tika publicēti jau 1921. gadā. 1922. gadā šos svētkus sāka rīkot draudzes un biedrības, bet oficiāli svētkus pirmo reizi atzīmēja 1934. gadā. Pirmās Latvijas Republikas laikā prezidents Kārlis Ulmanis Mātes dienu ierosināja dēvēt par Ģimenes dienu, uzsverot mātes lielo lomu ģimenes veidošanā. (Lipore, S. (2014). Kā radusies Mātes dienas tradīcija? www.aprinkis.lv)

Tematiska literatūras izstāde bērniem, veltīta Māmiņdienai – iekļaujot sirsnīgus dzejoļus, grāmatas, mūzikas CD.

Informāciju sagatavoja
Sigita Irša
Lasītāju apkalpošanas nodaļas bibliotekāre