Izstādes martā bibliotēkā Rīgā

2022. gada marts

,

Plaktās "Izstādes Rīgā. Marts 2022"
  • Aktiera mūžs

Starptautiskajai teātra dienai veltīta literatūras izstāde. Teātris ir ļoti populārs un iemīļots mākslas veids. Teātris cilvēkiem ir sniedzis garīgo spēku, devis prieku, bijis kopā ar skatītājiem un atbalstījis tos ne tikai brīvos un demokrātiskos gados, bet arī visnomācošākajos vēstures posmos.

Kādā no teātra dienas vēstījumiem, Dr. Džesika Kāva teātra pārstāvjus uzrunāja: “Vai jūs esat aizdomājušies, ka teātris varētu būt spēcīgs instruments mieram un konfliktu risināšanai? Kamēr tautas tērē milzīgas naudas summas miera uzturēšanas misijām vardarbības pārņemtajās pasaules vietās, maz uzmanības tiek pievērsts teātrim kā alternatīvai konfliktu transformācijai un kontrolei. Teātris ir līdzeklis ideju aizstāvībai un veicināšanai, to ideju, kuras mēs kopīgi glabājam un par kurām esam gatavi cīnīties, kad tās tiek aizskartas”.

Starptautisko teātra dienu atzīmē 27. martā. To 1961. gadā iedibināja UNESCO Starptautiskais teātra institūts.

  • Pavasaris sirdī un dabā

“Un atkal ap mani staro viss,
gan ūdeņi, zeme, gan debesis,
mazs, dzeltens putniņš nolaižas uz zara
kā saules stars no pavasara.”
(Aina Karele)

Izstādē apkopota latviešu dzeja pavasara noskaņās.

  • 20. marts Starptautiskā Astroloģijas diena

“Cilvēks ir mikrokosmoss, bet saules sistēmas un zvaigznes ir makrokosmoss”.  

Astroloģija ir zinātne, kas pēta debess ķermeņus, zvaigznes un planētas, jo tie var ietekmēt cilvēku dzīvi kopumā. Saule ietekmē cilvēku pašsajūtu, piemēram, kad notiek magnētiskas vētras vai saules uzliesmojumi. Mēness ietekmē ūdens paisumus un bēgumus upēs, ezeros un jūrās, kas var izraisīt dažādus plūdus vai pat cunami. 

Astroloģijas vēsture sniedzas gadsimtu dziļumos, bet mūsdienās astroloģijas popularitāte vēl joprojām nepārtraukti pieaug. Pasaules Astroloģijas dienas pamatlicēji bija gan šīs nozares eksperti, gan entuziasti. Tika izvēlēta tā sauktā “vasaras ekvinokcijas” robeža, kad pēc ziemas nakts garums tiek salīdzināts ar dienu.

  • Dzejniekam Arvīdam Skalbem – 100

“Eju pa loku apkārt
Un atgriežos tur, kur sācis,
Esmu reizē
Gājis un nācis.”
(A. Skalbe)

Arvīds Skalbe ir daudzu latviski dziļu, izkoptu dzejoļu grāmatu un dzīves gudrības iedvesmotu aforismu krājumu autors. Dziesmu svētkos daudzkārt skanējusi himniskā Pētera Barisona dziesma ar Skalbes vārdiem “Dziesmai šodien liela diena”. Skalbes dzīves ceļa smagākie brīži saistās ar darba dienestu Vācijā 1943. gadā, leģionu, gūstu. Vairāk nekā 40 gadus viņš vadīja žurnāla “Karogs” dzejas un atdzejas nodaļu, bija autoritāte vairākām dzejnieku paaudzēm. Skalbe apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

  • Animācijas filmu režisorei Rozei Stiebrai – 80

Roze Stiebra ir latviešu animācijas filmu režisore un šī žanra iedibinātāja latviešu kino, kas uzņēmusi 30 īsākas un 3 pilnmetrāžas animācijas filmas, no kurām pazīstamākās ir “Zaķīšu pirtiņa”, “Kaķīša dzirnavas”, “Ness un Nesija”, “Spēlēju, dancoju”, “Neparastie rīdzinieki” u.c. Iedvesmu režisore ir smēlusies no latviešu autoru dzejas, pasakām, stāstiem, un tautas dziesmām.

  • Pasaules glaukomas diena

Pasaules glaukomas nedēļai (6.-12.marts) veltīta literatūras izstāde par redzes saglabāšanu un glaukomu.

Glaukomas diena tika ieviesta 2008. gadā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību acu veselībai. Šīs dienas radītāji ir Pasaules Glaukomas asociācija (World Glaucoma Association) un Pasaules Glaukomas pacientu asociācija (World Glaucoma Patient Association).

Izstādē varēs iepazīties ar grāmatām un dažādiem rakstiem no periodiskajiem izdevumiem par glaukomu.

  • 23. marts Latvijas Neredzīgo bibliotēkai – 60

“Lielākais dārgums – laba bibliotēka.”
(Beļinskis)

Šogad LNerB atzīmē savas pastāvēšanas 60. gadadienu. Tifloloģijas sektorā no 21. marta būs aplūkojama pieejamo bibliotēkas vēstures materiālu izstāde – grāmatas par bibliotēku, preses publikācijas un nepublicēti dokumenti.

Neredzīgo bibliotekārā apkalpošana sākusies jau 19.gs. otrajā pusē, kad Rīgā nodibināja pirmo neredzīgo skolu. 1962. gada 23. martā ar Latvijas PSR Ministru padomes rīkojumu tiek nodibināta Republikāniskā Neredzīgo raksta bibliotēka Kultūras Ministrijas pakļautībā.

Īpaši pēdējos gados bibliotēka strauji attīstījusies un izveidojusies par modernu, mūsdienīgu informācijas centru ne tikai cilvēkiem ar redzes traucējumiem, bet arī personām ar lasīšanas grūtībām. Šobrīd bibliotēkas digitālie audio resursi pieejami gan tepat Latvijā, gan ārpus Latvijas robežām.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre


Līdzīgie raksti:

Izstāde “Pasaku zemē” Daugavpils filiālbibliotēkā
Izstāde ” Mudīte var” Daugavpils filiālē
Izstādes novembrī bibliotēkā Rīgā
Novembris Liepājas filiālbibliotēkā
Novembris Balvu filiālbibliotēkā