Izstādes martā bibliotēkā Rīgā

• Kārlim Ieviņam – 135

“Mēs dzīves biezo grāmatu tik paviršīgi šķirstam
Un nevērīgi lasam viņas mācības,
Un atminam tās tikai tad, kad mirstam,
Un izlabojams vairāk nav nekas.”
(Kārlis Ieviņš)

Kārlis Ieviņš, īstajā vārdā Kārlis Viktors Paķulis, ir rakstnieks, gleznotājs un vijoļbūvnieks. Ieviņa prozā savdabīgs reālisma un romantisma savijums. Viņa darbu galvenā tēma – cilvēka dabiskuma saglabāšana, garīgi bagātas individualitātes izkopšana. Nozīmīgs ir Ieviņa devums novelistikā, veidojot psiholoģiski dziļus cilvēku likteņu zīmējumus.

Izstādē Kārļa Ieviņa grāmatas pieejamas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā.

• Gunāram Priedem – 95

Gunārs Priede ir viens no 20. gs. otrās puses nozīmīgākajiem latviešu dramaturgiem. Viņa darbos niansēti, atspoguļotas gan cilvēku attiecības, gan noskaņas šī laikposma sabiedrībā, jūtīgi fiksējot pārmaiņas un godprātīgi atklājot pretrunas starp padomju okupācijas varas pausto ideoloģiju un reālo dzīvi. Aiz ārēji optimistiskās padomju realitātes virskārtas iezīmējas būtiski konflikti, kas tiek slēpti no sabiedrības acīm.

„Gunārs Priede pirmo reizi latviešu pēckara dramaturģijā iepūta smalko, niansēto zemtekstu noklusējumu, visu šo it kā vienkāršo, skaidro dzīves patiesību, cilvēku attiecību trauslo pasauli,” par dramaturga daiļradi teikusi teātra zinātniece Lilija Dzene.

Gunārs Priede cieši saistīts arī ar radošo organizāciju darbību.

Izstādē Gunāra Priedes grāmatas pieejamas parastajā iespiedrakstā un luga “Ceturtdienas ciemiņi” audioformātā.

• Norvēģu rakstnieks Jū Nesbē

Jū Nesbē ir norvēģu rakstnieks, mūziķis, bijušais ekonomists un žurnālists. 2014. gada martā tika lēsts, ka Norvēģijā pārdoti vairāk nekā 3 miljoni viņa romānu eksemplāru un viņa darbi tulkoti vairāk kā 40 valodās, pārdodot 23 miljonus kopiju.

Krājuma popularizējoša izstāde. Izstāde iepazīstinās ar norvēģu rakstnieka Jū Nesbē darbiem.

• Pa mīlestības līkločiem

“Mīlestība ir kā vējš, to nevar redzēt, bet to var just.”
(Jekaterina Andrejeva)

Februāris ir gada īsākais mēnesis, bet ne sliktāks par citiem mēnešiem. Februāris ir mīlestības mēnesis, tāpēc Latvijas Neredzīgo bibliotēkā būs pieejama izstāde, kur tiks apkopotas grāmatas par mīlestību. Mīlestības izstāde turpinās martā.

• “No acīm maz labuma, ja prāts akls” (tadžiku sakāmvārds)

Latvijas Neredzīgo bibliotēkā tifloloģijas sektorā februārī un martā skatāma izstāde “No acīm maz labuma, ja prāts akls”.

Redzes kvalitāte lielā mērā nosaka mūsdienu cilvēka dzīves kvalitāti un iespējas izmantot dzīves piedāvātās iespējas, ieskaitot jaunākās tehnoloģijas. Tādēļ  katram cilvēkam svarīgi regulāri sekot acu veselības stāvoklim. 

Regulāras acu pārbaudes palīdz sekot līdzi redzes asuma izmaiņām. Ir svarīgi atklāt redzes traucējumu cēloņus un nekavējoties tos novērst. 

Izstādē ir pieejama informācija par dažādām acu slimībām, ka arī apkopoti ieteikumi redzes saglabāšanai un uzlabošanai, un  informācija par vingrinājumiem acīm un citiem padomiem acu veselībai. 

Ieteicams uzņemt minerālvielām bagātu uzturu, daudz jāēd zaļumi, dārzeņi un augļi. Ja ārsts nav pārliecināts, ka pacients ar ēdienu uzņem visas nepieciešamās vielas, iespējams būs nepieciešams papildus lietot uztura bagātinātājus, kas satur mellenes, luteīnu. Pastiprinātas slodzes laikā jāievēro pareizs darba režīms – regulāri atpūtas brīži un sistemātiski izpildīti vingrinājumi. Pareizais uzturs, kas uzlabo un uztur visa ķermeņa veselību, visticamāk, palīdzēs arī jūsu acīm būt veseliem. 

Acis mums ir ļoti svarīgs orgāns, tādēļ pati daba parūpējusies, lai būtu pēc iespējas mazāks risks tās traumēt – acis atrodas galvaskausa dobumos un tās sargā plakstiņi, turklāt ar to dabiskā acu aizsardzības sistēma vēl nebeidzas. Bet mums pašiem jādara viss iespējamais, lai pasargātu acis no noguruma un citiem stresa faktoriem. 

• Pasaules ūdens diena

Ūdens ir visas planētas dzīvības avots, tā kvalitāte ir vitāli svarīga ikvienai dzīvai būtnei. 22. marts ir starptautiskas svinības un iespēja aicināt ikvienu pievērst uzmanību ūdens resursu nozīmei un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, mudinot sabiedrību domāt ne vien par savas, bet arī nākamo paaudžu veselību un izdzīvošanas iespējām.

Izstādē apkopoti materiāli par ūdeni un tā nozīmīgumu, dažādām ūdenstilpnēm, kā arī mūzikas CD ar nomierinošām ūdens skaņām.

• Neviens putniņš tā nedzied

“Putni ir brīnišķīgas būtnes, un mīlestība uz tiem brīnumainā kārtā vieno cilvēkus.
Pat tad, ja viņi runā dažādās valodās!”
(Kārlis Grigulis)

Tikai mūsu zemei vien raksturīgu putnu vispār nav. Latvija ir maza daļiņa no to putnu izplatības areāla, kurus pie mums iespējams novērot savvaļā. Mūsu zemē ir galvenokārt Viduseiropai raksturīgas sugas – kopskaitā nedaudz vairāk par 320.

Izstādē bērniem apkopti literārie darbi, kuros darbojas putni, dzejoļi un dzejoļu krājumi par putniem, enciklopēdijas un uzziņu literatūra, kas vēstī faktus par apbrīnojamo putnu dažādību.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre