E-adrese
- Rakstnieks Arnolds Auziņš
“Nevajag pārdzīvot divas lietas:
tās, kuras var labot, un tās,
kuras vairs nevar labot”
(Arnolds Auziņš)
Arnolds Auziņš dzimis 1931. gada 29. novembrī Talsu rajona Dundagas pagasta Mālejās.
Dzeju pieaugušajiem izdevis grāmatās “Robotu ieeļļošana” 1974. gadā, “Ticība” 1979. gadā, “Mākoņstūmēja grēksūdze” 1994. gadā un citās. Izdevis arī grāmatas publicistikā, lugas pieaugušajiem, kā arī iestudējis raidlugas.
Darbojies dažādos žanros un rakstījis dzejoļus arī bērniem. Lielu daļu no sava radošā mūža veltījis publicistikai, sarakstīdams piecas vēsturiska satura grāmatas. Sacerējis anekdotes gan par politiķiem, gan par rakstniekiem, kas apkopotas septiņās grāmatās.
Izstādē pieejamas Arnolda Auziņa grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, Braila rakstā.
- Latvijas un Lietuvas kultūras popularizētāja Daina Avotiņa
“(…) dzīvei atstāšu tīrus graudus”
(Daina Avotiņa)
Daina Avotiņa (dzimusi Lejiņa 1926. gada 4. novembrī Valmierā) ir latviešu rakstniece, dzejniece un tulkotāja. Tulkojusi un atdzejojusi no lietuviešu valodas.
Dzejai un prozas darbiem raksturīga liriska ievirze. Dzejā dominē mīlestības pārdzīvojumi, sievietes iekšējās pasaules atklāsme.
Izstādē pieejamas Dainas Avotiņas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, Braila rakstā.
- Dzejniekam, tulkotājam Ojāram Vācietim -90
“Tik tev dzimtenes,
cik gaisa tavā riekšā,
tik tev Latvijas,
cik tavā sirdī iekšā,
tik tev spēka,
cik tu pretinieku
priekšā.”
(Ojārs Vācietis)
Akadēmiķis Jānis Stradiņš Ojāru Vācieti nosaucis par “lielu dāvanu mazai tautai”, Imants Ziedonis — par “tautas sirdsapziņu”, par “piemērīšanās vertikāli”, Jānis Peters atzinis, ka viņš kā “pārjūtīgs seismogrāfs reģistrē apakšzemes grūdienus, brīdinot zemes iemītniekus jau iepriekš”. Rakstīdams savam laikam, dzejnieks rakstīja mūžībai, pravietiski skatīdamies laikā.
Izstādē pieejamas Ojāra Vācieša grāmatas parastajā iespiedrakstā, palielinātajā drukā, Braila rakstā un audioformātā.
- Latviešu dzejnieki Latvijai
“Dievs tevi nolika šeit, Latvija,
Uz irdas smilts pie sīksta priežu masta.
Visapkārt jūras klaidu atvija –
Un maniem tēviem dzimtene bij rasta.”
(Broņislava Martuževa)
Patriotisms un mīlestība ir iracionāli. Mēs to nevaram ne izskaidrot, ne izvēlēties. Senie grieķi uzskatīja, ka viena no poēzijas funkcijām ir nosaukt un slavināt. Nosaukt vārdā lietas, kas svarīgas, un slavināt.
Dzejoļi atklāj patiesu latviešu dzejnieku mīlestību pret savu zemi. Dzejoļi ir par zemi, ko mīlam.
Izstādē pieejamas dzejas grāmatas parastajā iespiedrakstā.
- Latvija lepojas
Atzīmējot Latvijas Republikas dibināšanas 105. gadskārtu, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas abonementā būs apskatāma grāmatu izstāde “Latvija lepojas”. Tajā būs apskatāmas biezas grāmatas, gan formāta ziņā, gan arī saturiska apjoma ziņā. Tās ietver ziņas un stāstījumus par Latvijas tautas sasniegumiem Latvijas valsts pastāvēšanas laikā. Izstāde aptver ļoti plašu apskatāmo priekšmetu loku: te var uzzināt gan par izcilu VEF ražotni, kura bijusi priekšgalā līdzās lielvalstīm tehnoloģiskās attīstības ziņā 20. gadsimta sākumā; te var uzzināt par latviešu sasniegumiem lielajā sportā; te tiks prezentēts 2 sējumu izdevums par izcilajiem Latvijas aktieriem, kā arī fakti un skaitļi par Deju svētkiem Latvijā.
- Latvija te ir manas saknes
“Te ir mana dzimtene
Smilšainais krasts
Te pa baltu miglas stigu
Ceļu mājup rasts, mājup rasts.”
(Alfrēds Krūklis)
Novembrī tiek atzīmēta Lāčplēša diena un svinēta Latvijas dzimšanas diena. Valsts svētki vieno, rada kopības, piederības, saliedētības sajūtu un liek sirdīs uzvirmot īpašām, patriotiskām noskaņām. Lāčplēša diena (11. novembris) — Latvijas brīvības cīņu visplašāk svinētā diena, kad 1919. gadā jaunizveidotā Latvijas valsts armija uzvarēja bermontiešus un atbrīvoja Rīgu. Ar šo datumu aizsākas Patriotu nedēļas pasākumi, kad īpaši atceramies un godinām visus, kuri izcīnījuši neatkarīgu Latvijas valsti. Savukārt 18. novembris katram latvietim ir paši nozīmīgākie valsts svētki, atzīmējot Latvijas dzimšanas dienu, kad 1918. gadā proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti.
Literatūras, mūzikas CD un periodisko izdevumu izstāde patriotiskās noskaņās.
- “Vai tu zini, kas ir Latvija? Tā ir zeme, mana dzimtene.” (Jānis Peters)
Notikumi, kas veidojuši mūsu valsti — kādi tie ir? To vidū ne tikai karu, diplomātisko attiecību, okupāciju un iekšpolitisko lēmumu punkti, bet arī mūzika, prese, televīzija, dabas aizsardzība, rūpniecība, tehnoloģijas, sports, literatūra, teātris, glezniecība un kino. No šīm zināšanām augusi arī izpratne par brīvību un tās cenu.
Bērniem domātu izdevumu (gan parastajā iespiedrakstā, gan Braila rakstā), periodisko izdevumu un mūzikas CD izstāde bērniem saprotamā valodā vēsta par Latvijas Valsts Republikas simboliem un dažādiem vēsturiskiem notikumiem.
Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre