E-adrese
- Dainai Avotiņai – 95
,,Koks nevar augt bez saknēm,tauta nevar dzīvot un attīstīties bez savas vēstures zināšanām un šodienas izpratnes.”
(D. Avotiņa)
Rakstniece Daina Avotiņa – cilvēku likteņu līkloču vēstniece literatūrā.
“Man nav un nekad nav bijis tādu spēju, lai es kaut ko varētu uzrakstīt no nekā. Man vajag piesaisti pie kāda cilvēka mūža gājuma, kāda notikuma, kādas savas vai svešas bēdas vai prieka. Tā es rakstīju savu dzeju, tā tagad rakstu prozu.
Dzejolis, manuprāt, ir paša Dieva dāvana un uzdevums tā rakstītājam, lai tādējādi paustu savas un savu līdzcilvēku sāpes un priekus. Dzejā ietērptas sāpes top vieglākas, prieks – gaišāks un lielāks. Proza ir prāta darbs, prāta bērns.” (D. Avotiņa)
- “Miers ir atgriešanās pie sev būtiskā.” (Laodzi)
Tematiska literatūras, mūzikas CD un filmu izstāde par kino un mūziku.
Tā aicinās lasītāju pašreizējā izaicinājumu pilnajā laikā atgūt mieru, harmoniju un emocionālo līdzsvaru, klausoties mūzikas skaņās, baudot kinomākslu un lasot grāmatas par šīm mākslas nozarēm, kā arī apkopos Latvijas Neredzīgo bibliotēkas un citu kultūrvietu digitālo resursu piedāvājumu – #Ēkultūru.
Māksla spēj radīt brīnišķīgas, spilgtas un neaizmirstamas emocijas. Un emocijas ir tās, kuras cilvēki atceras daudz spilgtāk nekā kādu objektu, tādēļ māksla var cilvēkiem sniegt atmiņas par neaizmirstamām, dziļām, stiprām emocijām. Savukārt mūzika ir dvēseles valoda, tā spēj uzlabot cilvēku garastāvokli un sniedz mieru, atbrīvo no stresa un iedvesmo mūs.
- Tev mūžam dzīvot, Latvija
“Latvijā es dzīvoju,
Latvijā es elpoju,
Latvijā es cerēju
Jaunu, skaistu Latviju.”
(K. Skalbe)
Latviešu autoru dzeja veltīta savai dzimtajai zemei. Dzejoļi atklāj patiesu latviešu dzejnieku mīlestību pret savu zemi. Dzejoļi ir par zemi, ko mīlam.
- Mēneša jubilāri: Stefans Cveigs (140 gadi), Karlo Kollodi (195 gadi)
“Cilvēks sasniedz augstāko līmeni, kad rāda labu piemēru.”
(S.Cveigs)
Stefans Cveigs (dzimis 1881. gada 28. novembrī) bija austriešu rakstnieks.
Savas literāta karjeras virsotnē, 1920. un 1930. gados, bija viens no populārākajiem rakstniekiem pasaulē.Pazīstams ar savām novelēm, romāniem un biogrāfijām. Pēc viņa sarakstītās biogrāfijas par Mariju Antuaneti 1938. gadā tika uzņemta filma Holivudā.
Karlo Kollodi (dzimis 1826. gada 24. novembrī), īstajā vārdā Karlo Lorencini, bija itāļu rakstnieks un žurnālists. Dzīvoja Florencē, strādāja grāmatu veikalā, vēlāk pievērsās žurnālistikai. Viņa slavenākais darbs ir “Pinokio piedzīvojumi. Stāsts par koka lelli”, ko uzskata par bērnu literatūras klasiku. Sākotnēji tā tika rakstīta bērnu žurnāliem turpinājumos. Grāmata tika izdota 1883. gadā, bija tulkota 87 valodās. Stāsts par koka lelli tika vairākkārt ekranizēts.
- 11. novembris – Lāčplēša diena
“Es dzirdu, es dzirdu.
Es savu tēvzemi dzirdu.”
(M. Zālīte)
Literatūras, mūzikas CD un periodisko izdevumu izstāde par Lāčplēša dienu.
Tā ir diena, kurā pieminam par Latvijas neatkarību kritušos karavīrus un īpaši atzīmējam Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku. Lāčplēša diena ir Latvijas brīvības cīņu visplašāk svinētā diena. Ar šo datumu aizsākas Patriotu nedēļas pasākumi, kad īpaši atceramies un godinām visus, kuri izcīnījuši neatkarīgu Latvijas valsti. Tam bija nepieciešama ne vien liela drosme, bet arī stipra ticība, ka kopīgiem spēkiem iespējams ir viss.
Kārlis Ulmanis ir teicis: “Latvija priekš mums, ap mums un iekš mums! Pats galvenais ir pēdējais, proti — Latvija iekš mums, mūsu sirdīs, mūsu pārliecībā, mūsu ticībā.”
Šajā laikā, lūkojoties aizdegtu svecīšu liesmā, atcerēsimies un savās sirdīs novērtēsim Latvijas brīvības cīņās izcīnīto valsts neatkarību, un pieminēsim kritušo karavīru zaudētās dzīvības.
- Latvijas Valsts Republikas simboli
“Mūsu asinis šī zeme,
Mūsu valsts un brīvā slava.
Tādu cilvēku, kā mums ir,
Tādu pasaulē vairs nava.”
(A. Čaks)
Literatūras un periodisko izdevumu izstāde bērniem stāstīs par Latvijas Valsts Republikas simboliem un dažādiem vēsturiskiem notikumiem mūsu valsts vēsturē bērniem paredzētos izdevumos.
Savas tautas vēsturisko notikumu pārzināšana ir būtiska, jo pagātne mūs ietekmē arī tad, kad tās notikumi jau sen aizplūduši laika upē.
“Latvijas karoga sarkanā krāsa simbolizē drosmi, varonību un mīlestību, baltā — cēlumu un atklātību. Katram latvietim vajadzētu būt ar šādām īpašībām sirdī, prātā, dvēselē. Mums būtu jācenšas veidot savu valsti labāku. Neviens cits mūsu labā neko nedarīs, ja mēs paši atstāsim mūsu zemi novārtā. Piemini Latviju! Turi to dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats,” jāpiekrīt Astrīdas Ločmeles rakstītajiem vārdiem.
Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre