Izstādes oktobrī bibliotēkā Rīgā

2022. gada oktobris

,

Plakāts "Izstādes oktobrī bibliotēkā Rīgā"
  • Dzejniekam Andrejam Eglītim – 110

“Es visas domas aizmirstu,
To vienu domājot:
Ko tev vēl vairāk, tēvzeme,
Par sirdi varu dot.
(Andrejs Eglītis)

Andrejs Eglītis — latviešu dzejnieks, publicists, esejists, nozīmīga personība latviešu trimdas sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Viņa dzejas galvenais vēstījums un stūrakmens ir patriotisms un tēvzemes mīlestība. Eglīša trimdā rakstīto liriku caurstrāvo mīlestības skumjas, sāpes par zaudēto un izpostīto dzimteni, par tautas likteņiem.

A. Eglītis uzskatīja, ka bez patriotisma Latvijas nākotne nav iespējama. Dzejnieks veidojies kopā ar savu laiku, no maiga, jūsmīga liriķa — skaistuma, dabas, mīlestības apdziedātāja — kļūdams par tautas brīvības alku un ciešanu izteicēju. A. Eglītis pieder pie brīvās, neatkarīgās Latvijas paaudzes, kas bija līdzdalīgi savas valsts tapšanā.

A. Eglītis darbojās vairākās profesionālās organizācijās — Latvijas preses biedrībā, Latvijas PEN klubā, Daugavas Vanagu organizācijā. Bija Latvijas Rakstnieku savienības biedrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis. Līdz 1998. gadam bija Latvijas Nacionāla fonda Stokholmā ģenerālsekretārs, pēc tam fonda padomes goda priekšsēdis.

1998. gadā atgriezās uz dzīvi Latvijā.

  • Ingai Ābelei – 50

Inga Ābele ir latviešu mūsdienu dramaturģe, prozaiķe un dzejniece.

Ingai Ābelei piemīt spēja ieraudzīt vienkāršas lietas un cilvēciskās attiecības eksistenciālā vispārinājumā, kas atrodas zem ikdienišķās esamības. Viņai piemīt savs unikālais stils, kas ietver valodas un cilvēka psiholoģijas bagātību, kā arī dažādus kontekstus, vēsturiskos laikus un aktuālos jautājumus. Viņas prozai raksturīga spēcīga tēlainība un atmosfēra. Tādējādi tēli precīzi rezonē jebkurā telpā un laikā, kurā Inga Ābele tos tēlo.

Inga Ābele sāka publicēties periodikā 20. gs. 90. gadu 2. pusē. 1999. gadā klajā nāca viņas pirmais stāstu krājums “Akas māja”, kas ir kritikas un lasītāju pamanīts darbs. Gadu vēlāk tika izdots dzejas krājums “Nakts pragmatiķe”, bet 2001. gadā arī pirmais romāns “Uguns nemodina”, kas liecina par talantīgas autores ienākšanu latviešu literatūrā. Turpmākie prozas darbi, jo īpaši romāni, bijuši nozīmīgs notikums Latvijas un pat Baltijas literatūras procesā. Inga Ābele 21. gs. sākumā vērtējama arī kā pagrieziena punkts latviešu oriģināldramaturģijā, kurā iestājusies krīze, ar savu lugu “Tumšie brieži” pierādot, ka iespējams rakstīt tā, lai profesionāli režisori būtu ieinteresēti: luga ar milzu panākumiem tika izrādīta uzreiz divos Latvijas teātros — Valmieras Drāmas teātrī un Jaunajā Rīgas teātrī. I. Ābele latviešu literatūrā 21. gs. ir viena no vadošajām autorēm un kvalitātes mēraukla.

  • Gaļinai Kuļikovai – 60

Kad tava personiskā dzīve grimst, ar mīlas romāniem var ērti aizbāzt caurumus korpusā.”
(Gaļina Kuļikova)

Mēneša jubilāre Gaļina Kuļikova dzimusi 1962. gada 31. oktobrī, dzīvo un darbojas Maskavā. Jaunībā sacerējusi dzejoļus, ko publicējusi dažādos žurnālos. Pabeigusi Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultāti, precējusies ar žurnālistu, dēls arī ir izvēlējies šo profesiju. Patīk dzīvnieki, it īpaši kaķi, mājās vienmēr dzīvojuši kaķi. Strādājusi Valsts muzejā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci, vadījusi ekskursijas, strādājusi arī žurnālos un avīzēs.

Kuļikova ir viena no populārākajām mūsdienu rakstniecēm Krievijā, viņas vārds parādās TOP15 lasītāko autoru sarakstā. Autore ir sarakstījusi vairākus stāstus, vairāk nekā piecdesmit ironiskus detektīvus, tagad raksta arī romantiskas komēdijas. Rakstniecei piemīt izcila humora izjūta, pašironija un bezgalīga fantāzija.

  • 15. oktobris — Baltā spieķa diena

Oktobrī Tifloloģijas sektorā tiks eksponēta izstāde par godu Baltajam spieķim, kurā varēs apskatīt dažādus vēsturiskus un informatīvus materiālus.

15. oktobris ir Baltā spieķa diena, kuras mērķis ir vērst plašākas sabiedrības uzmanību uz cilvēku ar redzes invaliditāti ikdienu un šķēršļiem, ar kādiem ikdienā visai bieži saskaras šie cilvēki. Baltais spieķis šobrīd visā pasaulē tiek lietots kā neredzīgu cilvēku pazīšanās zīme.

Jau senos laikos neredzīgie izmantoja spieķi. 1931. gadā tika publicēts neredzīgo problēmām veltīts raksts, kurā par neredzīga cilvēka pazīšanas zīmi tikai ieteikts lietot balto spieķi. 1980. gada Parīzes Neredzīgo labklājības padomes sanāksmē tika nolemts katra gada 15. oktobrī atzīmēt Starptautisko Baltā spieķa dienu. 1991. gadā to sāka atzīmēt arī Latvijā.

  • Valsts valodas diena

“Turiet jūs, latvieši, savu valodu godā, un jums labi klāsies virs zemes.
Jo, kas pats sevi negodā, to arī citi negodās.”
(Juris Alunāns)

Lai īpaši godātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, svētku, atceres un atzīmējamo dienu kalendārā pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma no 2021. gada 15. oktobrī turpmāk tiek svinēta Valsts valodas diena. Valoda ir viens no centrālajiem elementiem, kas veido katras nācijas un valsts īpašo patību vai identitāti. 15. oktobrim ir jāatgādina par mūsu kopējo atbildību latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas kopšanā, lietošanā un attīstībā.

  • Starptautiskā animācijas diena – 28. oktobris

“Labs stāsts var aizvest fantastiskā ceļojumā.”
(Volts Disnejs)

28. oktobris ir diena ar īpašu vēsturisku nozīmi — šajā datumā 1892. gadā Šarls Emīls Reno pirmo reizi parīziešu publikai izrādīja animācijas filmas jeb Optisko teātri.

2002. gadā Starptautiskās animācijas asociācijas (ASIFA) Francijas nodaļa dibināja starptautisko Animācijas dienu, tā atzīmējot Emīla Reno optiskā teātra demonstrācijas simtgadi. Šis Reno atklājums uzskatāms par vienu no zīmētās animācijas pamatprincipiem. Mūsdienās animācija tiek izmantota gandrīz visur, sākot no īsām reklāmām un beidzot ar filmām.

Literatūras izstādē skatāmas bibliotēkas krājumā pieejamās animācijas filmiņas, kā arī grāmatas, pēc kurām šīs filmiņas tapušas.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre


Līdzīgie raksti:

Izstādes decembrī bibliotēkā Rīgā
Decembris Jelgavas filiālē
Decembris Balvu filiālbibliotēkā
Izstādes decembrī Rēzeknes filiālbibliotēkā
Decembris Ventspils filiālē