PINUMI UN KALUMI – AMATU SARUNA

No 2024. gada jūnija

,

Vasarā Latvijas Neredzīgo bibliotēkā skatāma izstāde “Pinumi un kalumi — amatu saruna”. Izstādē satiekas divi amatu meistari — Latvijas Goda meistars pinēja amatā Aleksandrs Lācis un savas dzimtas amata turpinātājs kalējs Aleksis Pakova.

Plakāts izstādei "Pinumi un kalumi — amatu saruna"

Aleksandrs Lācis mācījies Neredzīgo vidusskolā, tagadējā Rīgas Stazdumuižas vidusskolā-attīstības centrā, bet viņa dzimtā puse ir Balvu novada Bērzpils pagasts.

Meistars pin dažāda izmēra grozus jau no 1953. gada. Laikā, kad Latvija atguva neatkarību, viņš izveidojis pirmo pinēju darbnīcu, kurā grozu pīšanu apguvuši 30 cilvēki ar redzes traucējumiem. Vairākus gadus darbojies Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, demonstrējot apmeklētājiem grozu pīšanas prasmes.

Šobrīd viņa ikdiena paiet klausoties audiogrāmatas, pinot grozus un veltot laiku kādai šaha partijai. Viņš joprojām ir aktīvs dalībnieks Tautas Lietišķās mākslas studijā “Tīne”, kas atrodas Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”. Studija darbojas no 1976. gada, un tajā ir 27 dalībnieki.

Ik gadu jūnija sākumā Aleksandrs sastopams Tautas lietišķās mākslas Gadatirgū Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Savukārt savas dzimtas tradīciju saglabātājs Aleksis Pakova turpina vectēva amata prasmes. Alekša vectēvs Jāzeps Petrušenko dzimis 1888. gada 18. martā, cēlies no Zaporožjes kazakiem. Pirmā pasaules kara laikā dienējis par matrozi uz leģendārā kreisera “Aurora”. Vēlāk apmeties uz dzīvi Latvijā, Varakļānos, tur izveidojis ģimeni un līdz pat sava mūža galam bijis pirmais kalējs pilsētā un rajonā. Viņš bijis cienīts un uzskatīts par meistaru ar zelta rokām. Viņš paveicis daudz, un pat šodien — gandrīz simts gadus vēlāk — vairāki viņa darbi joprojām kalpo un ir apskatāmi tajā pusē. Apkalta tikusi gan Ģimnāzija, gan vietējā katoļu baznīca, nemaz nerunājot par zirgiem, ratiem un citiem piederumiem vietējo iedzīvotāju vajadzībām.

Bērnībā Aleksis audzis pie vecāsmātes un vectēva līdz pat 1964. gadam, kad visa ģimene bija spiesta pārcelties uz Ustj-Abakānas pilsētu Hakasijas teritorijā Austrumsibīrijā. Uz turieni 1950. gadā no Abrenes (Pitalovas) tika izvesta viņa tēva — Pētera Arbuzova Fjodora dēla — ģimene.

Aleksis Pakova izveidojis kalēju studiju-darbnīcu “PAKOVA”, kurā pats šobrīd aktīvi darbojas un labprāt uzņem pie sevis ciemos jebkuru interesentu.

Latvijas Neredzīgo bibliotēkā abu meistaru darbi būs ne tikai skatāmi ar acīm, bet arī sajūtami ar tausti. Uz tikšanos bibliotēkā!

Informāciju apkopoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre


Līdzīgie raksti:

Izstādes jūnijā
Izstādes maijā
Izstādes aprīlī
Izstādes martā
Evitas Kromules gleznu izstāde “Krāsu oāze”