Izstādes septembrī bibliotēkā Rīgā

• Fridriham Ņeznanskim – 90

“Jo slinkāks ir cilvēks, jo vairāk viņa darbs līdzinās varoņdarbam”
(Fridrihs Ņeznanskis)

Fridrihs Ņeznanskis dzimis 1932. gada 27. septembrī, studējis jurisprudenci Maskavas Juridiskajā institūtā, bet 60. gados periodiskajos izdevumos parādījušās pirmās Ņeznanska publikācijas — raksti, feļetoni un stāsti. 

1977. gadā rakstnieks pameta Padomju Savienību un aizbrauca dzīvot uz ASV, bet 1985. gadā pārcēlās uz Vāciju. Strādājis par juristu, pasniedza jurisprudenci dažādās ASV universitātēs, kā arī sarakstīja piecas monogrāfijas. Lielākoties Fridrihs rakstīja detektīvromānus un vēsturiskus kriminālromānus. 

Ņeznanska darbi tulkoti vairāk nekā desmit valodās un vairākās valstīs kļuvuši par bestselleriem. Dzimtenē Ņeznanska darbus sāka izdot 90. gados. Daži autora darbi tika ekranizēti.

• Lijai Brīdakai – 90

“Saullēkts ir sirdsmiera brīdis.
No skropstām stīgojas stari.
Ir jau beigušies tumsas strīdi,
un tu vēl neprasi sev, ko vari.”
(Lija Brīdaka)

“Tie ir visvienkāršākie vārdi un tā visnesarežģītākā izteiksme, ar kādiem mūs uzrunā Lija Brīdaka. Tie ir latvietes vārdi, un tas ir latvietes stils. Tā ir sieviete, kuras sirdij ir prāts un kuras prātam ir sirds; viņas jūtām ir smeldzes un skumju intonācija, jo viņa zina ne tikai to, ko mēs jūtam, bet arī to, ko mēs zinām. Viņa zina, par ko viņa dzejos. No šīs zināšanas tad arī iznāk tā dzeja, ko mēs saucam par publicistisku un intelektuālu.” (Jānis Peters)

“Manī ir ielikts maz nepieciešamā, kas palīdzētu rakstīt prozu. Izjūtu sevi par dzejnieci. Bet, ja prozaiķi dažkārt uzraksta dzejoļus, kāpēc nevarētu otrādi? Man vajadzīga personiskāka pieredze, tāpēc uzdrošinos rakstīt par to, kas līdzās — par šodienu. Mani piesaista likteņstāsti. Tagad, kad manī pašā daudzas vētras aprimušas, ir interesanti rakstīt prozu — šķetināt citu pārdzīvotās drāmas.

Man šķiet, ka sižeta sarežģījumi un atmežģījumi vien nav vēl romāns. Ja, to rakstot, autors ir lappusēs ielicis arī daļu sava mūža, savu dzīves uztveri un savu gados izsāpēto, gados pārvērtēto pārliecību, tad grāmata ir sarunas ierosinātāja ar lasītāju, varbūt saskaņa, varbūt nesaprašanās, tomēr satikšanās, un tas ir galvenais, tas jau ir daudz.” (Lija Brīdaka)

• Skolas gaitas romānos un atmiņu stāstos

“Tava skola ir maza valsts. Dzīvo tā, lai tu būtu krietns pilsonis šai valstī un liels izaudzis, savā tēvijā Latvijā.”
(Indriķis Cīrulis)

Krājumu popularizējoša izstāde, kurā eksponēti latviešu rakstnieku daiļdarbi par skolas laika tematiku. Piemēram, Andra Akmentiņa darbs “Skolotāji”, Mariannas Ieviņas “Skola ir maza valsts”, Jāzepa Osmaņa “Kā putns debesīs” un citi.

“Aizejot no skolas, cits citam apsolām: “Mēs nešķirsimies nekad!” Diemžēl tā nebūs. Ja nu vienīgi atmiņās…” (Jāzeps Osmanis)

• Uldim Deisonam – 90

Uldis Deisons dzimis 1932. gada 2. septembrī. Dzīves laikā strādājis par pedagogu, kļūstot par latviešu valodas skolotāju un klases audzinātāju Siguldas 1. vidusskolā eksprezidentam Andrim Bērziņam. Strādājis Neredzīgo bibliotēkā un ierunājis magnetofona lentēs daudzas grāmatas, vadījis Dziesmu svētkus. Deisons organizēja arī Siguldas pilsētas šaha notikumus, komentēja šaha spēles. Latvijas Teātra darbinieku savienības biedrs kopš 1983. gada, strādājis arī par žurnālistu.

Septembrī Tifloloģijas sektorā būs pieejama informācija par Uldi Deisoni ar viņa fotogrāfijām, kā arī varēs apskatīt vai paklausīties audiogrāmatas, ko Deisons ir ielasījis.

• Pirmā skolas diena klāt!

“Tu izej no rīta uz saulainās ielas
un atveras diena
kā grāmata liela
ir stariņi sīkie
saulītes burti
tu lasi – un gaisma ir pasaules stāsts”
(Inese Zandere)

Tematiska literatūras izstāde bērniem, kas veltīta 1. septembrim — Zinību dienai un prasmēm, kas nepieciešamas profesiju apguvei. Zinību diena ir rituāls, kas iezīmē pāreju no vasaras brīvlaika uz regulāru mācību procesu un palīdz tam noskaņoties, to mēdz arī uzskatīt par rudens sākumu.

Izstādē apkopotas grāmatas, enciklopēdijas, uzziņu literatūra dažādu zinību apguvei skolas gaitas uzsākot.

• 11. septembris – Tēva diena

Septembra otrā svētdiena Latvijā ir Tēva diena. Tā ir oficiāli atzīmējama diena, kas iekļauta atceres un atzīmējamo dienu kalendārā. Tie ir svētki daudzās ģimenēs, bet vienlaikus arī iespēja aktualizēt jautājumu par tēva lomu plašākā sabiedrībā.

Literatūras izstāde veltīta Tēva dienai, tajā pieejami stāsti dažādu autoru romānos, dzeja, periodikas izdevumu raksti vēstot par tēva lomu ģimenē un sabiedrībā.