Izstādes decembrī bibliotēkā Rīgā

•  “Valoda ir pilsēta, kuras uzcelšanā ikviens cilvēks iemūrējis savu akmeni” (R.V. Emersons)

Šogad aprit 100 gadi kopš latviešu valodas Braila alfabēta izveidošanas. 1922. gadā Neredzīgo institūta skolotāji Pāvils Eihe un Alberts Rutkis izstrādāja latviešu valodas specifisko burtu pierakstu Braila rakstā. Kopš tā laika Latvijā sākās grāmatu pārrakstīšana ar roku, izmantojot jaunizveidoto alfabētu.  

Par godu šīm notikumam un Pasaules Braila raksta dienai Tifloloģijas sektorā decembrī un janvārī būs apskatāma izstāde. Izstādē būs pieejami dažādu neredzīgo raksta veidu paraugi un to veidošanās vēsture, kā arī jaunais pielāgojuma veids – grāmatas vieglajā valodā. 

Vieglā valoda ir komunikācijas veids, kas padara informāciju saprotamu ikvienam cilvēkam. Šogad Latvijas Neredzīgo bibliotēka uzsāka grāmatu pielāgojumu arī vieglajā valodā. Tas notiek sadarbībā ar Vieglās Valodas aģentūru un biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””. Bibliotēka piedāvā grāmatas vieglajā valodā arī citos formātos (Braila rakstā, palielinātajā drukā, audio-formāta). 

• Zentai Mauriņai – 125

“Vienmēr esmu gribējusi tikt “pāri robežai”,
esmu vēlējusies latviešu kultūru iesakņot Eiropas kultūras spektrā un, no otras puses,
tiekusies visas pasaules garīgo zeltu pārnest savā dzimtenē.”
(Zenta Mauriņa)

Zenta Mauriņa ir viena no visizcilākajām 20. gadsimta Latvijas kultūras personībām. Latvijā erudītākā Eiropas literatūras un kultūras pazinēja un popularizētāja 20. gadsimta 30. gados un Otrā pasaules kara laikā. Zenta Mauriņa pieder pie visvairāk tulkotajiem un pasaulē zināmākajiem latviešu rakstniekiem. Savās monogrāfiskajās apcerēs par izcilākajiem Eiropas literatūras klasiķiem Zenta Mauriņa velk paralēles un aktualizē latviešu literatūras un kultūras personības, bet, rakstot par latviešu autoriem, viņa prot tos gudri un talantīgi pacelt Eiropas dimensijā un ierakstīt Eiropas literatūras kontekstā.

Izstādē Zentas Mauriņas grāmatas un grāmatas par viņu parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā.

• Ziemas noskaņa romānos

“Tik viegli baltas pārslas krīt,
Kas maigi zemi sedz.
Bet sirdī iespīd brīnumstars,
Ko skatiens nesaredz.
Un nav jau, tā ka jāzina viss,
Lai paliek noslēpums!”
(Autors nezināms)

Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari. Ziema ir izskaidrojama ar to, ka attiecīgā Zemes puslode ir vērsta prom no Saules. Dažādas kultūras definē dažādus datumus kā ziemas sākumu, un dažas definīcijas definē atkarībā no laika apstākļiem.

Izstādē apkopoti materiāli par ziemu.   

• Mārim Bērziņam – 60

Māris Bērziņš – rakstnieks, dramaturgs. Romānu un īsstāstu autors, rakstījis arī lugas.

“Māra Bērziņa daiļrade ir dinamiska – katrs nākamais darbs atšķiras gan satura, gan formas ziņā, pāri paliek “tikai” autora specifiskais, ar citiem nesajaucamais stils. Savās grāmatās Bērziņš izvairās no loģiska sižeta un varoņu konkrētības, lai radītu literāro telpu, kurā viss ir iespējams. Biežāk izmantotie paņēmieni – ikviens varonis acumirklī var kļūt par citu, stāstu aizmetņiem trūkst attīstības un atrisinājuma, nav iekšējo monologu un rīcību skaidrojumu. Lai lasītājs šajā telpā nejustos neomulīgi, Bērziņš prot saglabāt stāstu iekšējo loģiku – subjektīvu ritmu un noskaņu, par dzinuli izvēloties komiskas situācijas.” Laura Brokāne

Izstādē Māra Bērziņa grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā.

• “Kā sniegi kalnu galotnēs
  Lai mūžam balti būtu mēs”
  (J. Jaunsudrabiņš)

Tuvojoties gada gaišākajiem svētkiem aicinām ik vienu ielūkoties literatūras izstādē, kas veltīta Ziemassvētku gaidīšanas laikam.

Galvenās latviešu tautas Ziemassvētku tradīcijas ir svētku naktī ēst deviņus ēdienus, starp kuriem noteikti jābūt zirņiem, pīrāgiem un cepetim, kā arī vilkt bluķi, iet čigānos jeb budēļos un dāvināt dāvanas. Līdzīgas tradīcijas sastopamas arī dažās citās valstīs, taču ir arī milzums citu Ziemassvētku svinēšanas tradīciju, par kurām mēs nemaz neesam dzirdējuši.

• Ai, bagāti Ziemassvētki

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam veci, tekam jauni,
Velkam svētkus kalniņā!

Ziemassvētki ir laiks, kad gaisma uzvar tumsu. Dienas bijušas īsas, naktis garas un tumšas. Pēc Ziemassvētkiem dienas kļūs garākas, jo saulīte sāk spīdēt ilgāk.

Literatūras un periodisko izdevumu izstādē bērniem var gūt informāciju par to, kādas ir Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas un izdarības, kāda ir to nozīme, atcerēties ticējumus, tautasdziesmas, mīklas un rotaļas.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre