Izstādes septembrī

• Dzintaram Tilakam – 65

“Mani mīļie un labie,
lielie un naivie,
nu, sakiet, ka viss
ir bijis tā vērts:
kāds bišķītis prieka,
buntīte grēku,
kaut pārējais palicis
neaptverts”
(Dzintars Tilaks)

Dzintars Tilaks par sevi teic, ka ir laimīgs cilvēks, jo labi jūtas, gan strādājot par producentu Radioteātrī, gan rakstot grāmatas maziem un lieliem lasītājiem. Radio viņš sauc par savām otrajām mājām jau vairāk nekā 40 gadus:

“Radioteātrī jūtos fantastiski, jo tas cieši saistīts ar manu otru nodarbi — esmu rakstnieks. Te man ir iespēja veidot dramatizējumus kolēģu, citu autoru darbiem, un tas ir bezgala interesanti. Kad viena otra mana grāmata tiek ieteikta iestudēšanai bērniem, tad ir dubultprieks. Un vienlaikus tik neparasti, jo tu pēkšņi dzirdi savu varoņu balsis… Lai šeit strādātu, pašam arī jābūt kādā saistībā ar teātri, un par to man jāpasakās Gunāram Treimanim, ar kuru ilgu laiku kopā veidojām raidījumus, – viņš mani ievirzīja arī teātra pasaulē. Tagad, kad viņa vairs nav, joprojām jūtu, ka grūtās situācijās viņš man palīdz. Viņš bija teātra pārzinātājs. Zinātājs.”

Izstādē pieejamas Dzintara Tilaka grāmatas parastajā iespiedrakstā, palielinātajā drukā, Braila rakstā un audioformātā.

• Dzeja visapkārt

“Glezna — tā ir dzeja, kuru mēs skatām, bet dzeja — glezna, kuru dzirdam.”
(Leonardo da Vinči)

Neviens cits literārais žanrs nav tik ļoti izteikti piesaistīts autora darba valodai, kā dzeja. Lai pārtulkotu tekstu citā valodā, nevar to tulkot burtiski vārdu pēc vārda un rindiņu pēc rindiņas — pirmām kārtam ir jāizprot teksta jēgas vairāki līmeņi, un tad jāpiemeklē atbilstoši vārdi un teicieni mērķa valodā. Tulkojot dzeju, sastopamies ar citu šī uzdevuma sarežģītības pakāpi, jo veids kā izpaust jēgu šķautnes ir ierobežots ar teksta formu un pantmēru. Dzejas tulkam pēc būtības ir jārada dzejolis no jauna, kamēr oriģinālais dzejolis ir vairāk iedvesmas avots un beigu formas etalons.

Vasaras pēdējā mēnesī piedāvājam mūsu lasītājiem izbaudīt dažādu dzejnieku kopā radīšanas augļus. Izstādē eksponēti dažādu mums vairāk vai mazāk pazīstamu tautu dzejoļu krājumi.

• Noslēpumu dzīti

“Izziņa iznīcina darbību, lai darbotos ir jābūt ilūzijas apžilbinātam.”
(Nīče)

Latvijas Neredzīgo bibliotēkas abonementā šomēnes var iepazīties ar ezotērikas tematikas grāmatām. Eižens Finks, Vanga, Volfs Mesings, grāfs Senžermēns, Nostradams, grāfs Kaljostro – tie ir tikai daži no plaši pazīstamiem vārdiem pasaules kultūrā, par kuriem dziļāk mēs zinām gauži maz un kuru vārdi ir apvīti ar mītiem. Kurš no šiem vārdiem liekas zīmīgs un interesants tieši Jums?

• Eiropas Valodu diena

“Valoda ir pilsēta, kuras uzcelšanā ikviens cilvēks iemūrējis savu akmeni.”
(Emersons)

Eiropas Valodu diena tiek atzīmēta 26. septembrī, kā to 2001. gada 6. decembrī pasludināja Eiropas Padome, noslēdzot Eiropas Valodu gadu, ko kopīgi organizēja Eiropas Padome un Eiropas Savienība. Eiropas Valodu dienas uzdevums ir pievērst sabiedrības uzmanību valodu daudzveidībai, novērtēt savas dzimtās valodas nozīmi un apzināties, cik būtiski ir mācīties valodas visa mūža garumā.

Izstādē pieejamas bibliotēkas krājumā esošās vārdnīcas un grāmatas par valodniecību.

• Bērnu dzejniece Inese Zandere

“Tu izej no rīta uz saulainās ielas
Un atveras diena
Kā grāmata liela
Ir stariņi sīkie
Saulītes burti
Tu lasi – un gaisma ir pasaules stāsts.”
(Inese Zandere)

Dzejniece Inese Zandere pazīstama ar bērniem veltītu dzeju un lugām, kas guvušas daudzveidīgu izpausmi arī citās mākslas jomās. Ineses Zanderes teksti daudz komponēti, pēc viņas dzejas uzņemtas vairākas animācijas filmas, ar scenāristes un libretistes līdzdalību tapuši muzikāli iestudējumi un uzvedumi, raidījumi bērniem. Krājumā esošo Ineses Zandares dzejas grāmatu izstāde bērniem veltīta “Dzejas dienām 2024”.

Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā un audioformātā.

Informāciju apkopoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre