E-adrese
- Spēka vārdi Latvijai
“Dievs, svētī cīņām mūs! Dievs, svētī miera gaitām!
Lai vienmēr Latvijai mēs gaišas dienas skaitām!”
(L. Breikšs.)
Latvija ir mūsu mājas, mūsu saknes un mūsu spēka avots. Tā dzīvo mūsu valodā, dziesmās, tradīcijās un sirdīs. Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem, aicinām apstāties ikdienas steigā un ieklausīties vārdos, kas stiprina, iedvesmo un vieno.
Izstādē „Spēka vārdi Latvijai” apkopoti sirsnīgi vēlējumi, labas domas un vērtības, kas mums palīdz būt stipriem – brīvība, mīlestība, drosme, vienotība, cerība un ticība savai zemei.
Katrs labs vārds ir kā maza gaismas dzirksts, kas vairo prieku un stiprina piederības sajūtu. Lai šie vārdi atgādina, ka Latvijas spēks ir tās cilvēkos, viņu darbos, sapņos un mīlestībā pret savu zemi!
Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā, kā arī mūzikas diski.
Dāvāsim Latvijai labus vārdus, siltas domas un stipras sirdis!
- Rakstniecei Dainai Avotiņai – 100
“Koks nevar augt bez saknēm, tauta nevar dzīvot un attīstīties bez savas vēstures zināšanām un šodienas izpratnes”. (D. Avotiņa)
Daina Avotiņa dzimusi 1926. gada 4. novembrī, mirusi 2025. gada 5. janvārī.
“Kopumā rakstniecei izdoti 11 dzejas krājumi un 23 prozas darbi, kā arī liels skaits tulkojumu, taču viņas atstātais nospiedums latviešu literatūrā ir krietni daudzpusīgāks.
Strādājot Latvijas Valsts izdevniecībā (vēlāk izdevniecība “Liesma”) un LPSR Rakstnieku savienībā, Daina Avotiņa ne tikai pati aktīvi rakstīja – sākotnēji dzeju, vēlāk arī prozu, aprakstus, literāru portretu un atmiņu apkopojumus, – tulkoja un atdzejoja no lietuviešu, krievu, vācu un moldāvu valodām, bet arī rosīgi veicināja un atbalstīja dažādu jaunu literāro procesu norisi, to skaitā Dzejas dienu tradīcijas izveidi. Ar rakstnieces atbalstu un palīdzību šai cenzūras nomāktajā laikā ceļu uz pirmajām publikācijām rada daudzi tolaik jauni un par dumpīgiem uzskatīti, vēlāk leģendāri latviešu autori. Īpaši tuva rakstniecei bija lietuviešu valoda un kultūra, ko autore kopa, ne tikai atdzejojot un tulkojot, bet arī rakstot par lietuviešu literatūru un personībām, veidojot noturīgus latviešu un lietuviešu kultūras sakarus.
Dainas Avotiņas dzejā dominē liriskas pārdomas par dzimteni, mīlestību, ilgām un sapņiem; tā iedvesmojusi daudzus komponistus radīt dziesmas ar dzejnieces tekstiem – mūzikā tos iedzīvinājuši Pauls Dambis, Raimonds Pauls, Aldonis Kalniņš, Valters Kaminskis, Aleksandrs Kublinskis, Ivars Vīgners un daudzi citi. Savukārt rakstnieces prozas darbi, kuriem Daina Avotiņa aktīvāk pievērsās, sākot no 20. gadsimta 70. gadiem, veltīti Latvijas vēstures notikumu atspoguļojumam, dažādu, tostarp pašas autores, dzimtu likteņstāstiem, tajos nenogurstoši pausta dzimtenes mīlestība, ticība savas zemes spēkam un nākotnei, Latvijas cilvēkiem. Mūža pēdējos gados Daina Avotiņa vairākus darbus veltīja atmiņu stāstījumiem par citiem izciliem latviešu dzejniekiem un rakstniekiem, ar kuriem veidojušās tuvas un draudzīgas attiecības, strādājot Rakstnieku savienībā – Imantu Ziedoni, Ojāru Vācieti, Māri Čaklo, Āriju Elksni, Regīnu Ezeru un citiem – , vienlaikus precīzi dokumentējot radošo aprindu dzīvi un latviešu literatūras attīstības gaitu padomju režīma sarežģītajos apstākļos.
Nešaubīgi var teikt, ka Daina Avotiņa rakstīja ar sirdi, un ar sirdi šos darbus uztvēra arī lasītāji. Autores darbi bija un joprojām ir populāri, tos aizrautīgi lasa gan Latvijā, gan diasporā. Rakstnieci allaž sirsnīgi godināja viņas dzimtajā Ziemeļvidzemē.
Daina Avotiņa saņēmusi Lietuvas Virsnieka krustu “Par nopelniem Lietuvas labā”, Triju zvaigžņu ordeni un Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā.” (Bārbala Simsone)
Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, palielinātajā drukā, audioformātā un Braila rakstā, kā arī mūzikas diski.
- Rakstniekam, publicistam Arnoldam Auziņam – 95
“Ja Arnolda Auziņa salīdzināšanai izmantotu kaut ko tik uzskatāmu un taustāmu kā Latvijas tautiskās segas, tad viņa raksturs un dzīvesveids būtu viens vienīgs šatierdeķis, kuru caurstrāvo prieks dažādās izpausmēs. Savukārt viņa radošā darbība iekļautos īstā Kurzemes ķēžu segā – košā un daudzkrāsainā svītru salikumā. Garum garajā mūžā (dzimis 1931. gada 29. novembrī) Arnolds ir izmēģinājis spēkus tik atšķirīgos un daudzos žanros, ka vieglāk būtu uzskaitīt to, ko viņš vēl nav paguvis, nevis to, ko jau ir izdarījis.
Viņš atalgots ar izglītības darba teicamnieka nosaukumu, bet viņa radošā darbība novērtēta ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Arnolds Auziņš, stāstot par sevi un padarīto, vienmēr priekšplānā izvirza līksmīgo pusi – visa tā rakstīšana ir tīrā prieca, lustes un gaviles, viss ir tik viegli, pacilājoši un starojoši, vienīgais kreņķis – lai roka tiek līdzi domai. Jā, kā gan citādi viņš tik veikli būtu ticis pie tā simta grāmatu un lugu klāsta, ko ievada pirmā publikācija 1957. gada 1. maijā. Turklāt ir vēl kāds papildieguvums, ko paudis pats rakstītājs: “Cilvēkam, kurš raksta, nekad nav garlaicīgi.”” (Gundega Blumberga)
Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, palielinātajā drukā, audioformātā un Braila rakstā, kā arī mūzikas diski.
- Mazie pētnieki iepazīst Latviju
Latvija ir mūsu mājas – zeme ar skaistiem mežiem, zilajiem ezeriem, līkumotām upēm, senām pilīm un bagātām tradīcijām. Tā glabā daudz interesantu stāstu, noslēpumu un atklājumu, kas gaida savus pētniekus.
Izstāde aicina mazos lasītājus doties aizraujošā ceļojumā pa Latviju, iepazīt tās dabu, pilsētas un laukus, kultūras vērtības, svētkus un tradīcijas. Grāmatas palīdzēs atklāt, cik daudzveidīga un skaista ir mūsu dzimtene, rosinās jautāt, pētīt un uzzināt ko jaunu.
Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā un audioformātā.
Atklāsim Latviju kopā – ar zinātkāru prātu, vērīgām acīm un prieku par katru jaunu izlasītu grāmatu!
- Mana Latvija dziesmās izdziedāta
Latvija dzīvo ne tikai mūsu sirdīs, atmiņās un skaistajā dabā, bet arī dziesmās. Tajās skan dzimtenes mīlestība, tautas likteņstāsti, prieks un skumjas, ilgas pēc brīvības un lepnums par savu zemi.
Latviešu komponistu, dziesminieku un izpildītāju radītās dziesmas stāsta par mūsu mājām – Latviju, par tās četriem gadalaikiem, upēm un ezeriem, zaļajiem mežiem, ziedošajām pļavām un cilvēkiem, kuru sirdīs mājo Latvija.
No tautasdziesmām līdz mūsdienu komponistu skaņdarbiem – katra dziesma ir daļa no mūsu kultūras mantojuma, kas vieno paaudzes un palīdz saglabāt latvisko identitāti.
Izstādē pieejamas grāmatas audioformātā, mūzikas CD un grāmatas parastajā iespiedrakstā.
Valsts svētku laikā aicinām iepazīt izstādi, ieklausīties dziesmu vārdos un melodijās un sajust, cik daudzveidīga, skaista un mīļa mums ir mūsu Latvija.
- Kurš ko izlemj? Iepazīsti demokrātiju Ziemeļvalstīs
Šogad Ziemeļvalstu Literatūras nedēļas 2026 (9.-15.novembrim) tēma ir “Demokrātija Ziemeļvalstīs”. Demokrātija sākas ar cilvēku – ar spēju domāt, uzklausīt, cienīt un piedalīties. Ziemeļvalstis ir pazīstamas ar demokrātiskām vērtībām, cilvēktiesību ievērošanu, vienlīdzību un sabiedrības līdzdalību. Un laimīgākie cilvēki pasaulē joprojām dzīvo Somijā.
Ielūkosimies Ziemeļvalstu literatūrā un atklāsim, kā grāmatas palīdz labāk izprast demokrātiju un tās vērtības mūsu ikdienā.
Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā un audioformātā.
- Latviešu literatūra Eiropā
No 11. novembra līdz 12. decembrim visā Eiropā norisināsies Eiropas autoru diena – starptautiska iniciatīva, kas vieno autorus, bibliotēkas, skolas un lasītājus kopīgos lasīšanas svētkos. Tās mērķis ir veicināt interesi par grāmatām un lasīšanu, kā arī iepazīstināt ar Eiropas valodu un kultūru daudzveidību, īpaši izceļot latviešu oriģinālliteratūru.
Par godu šim notikumam Latvijas Neredzīgo bibliotēkas abonementā apskatāma izstāde “Latviešu literatūra Eiropā”. Izstādē piedāvājam iepazīt latviešu rakstnieku darbus gan pielāgotā formātā, gan parastajā iespiedrakstā, kas tulkoti kādā Eiropas valodā, ieguvuši starptautisku atzinību un ļauj citu tautu lasītājiem atklāt Latviju caur literatūru.
Piemēram, Noras Ikstenas grāmata “Mātes piens” (pieejama audio formātā, palielinātā drukā un Braila rakstā) tulkota albāņu, igauņu, angļu, čehu, vācu, ungāru, lietuviešu, ukraiņu, dāņu , holandiešu, grieķu, itāļu, norvēģu, poļu, portugāļu, spāņu, zviedru valodā. Savukārt Jāņa Joņeva grāmata “Jelgava 94” (pieejama audio formātā) tulkota bulgāru, igauņu, angļu, horvātu, vācu, ungāru, lietuviešu, somu, spāņu, grieķu, slovēņu, norvēģu, poļu un franču valodā. Tāpat vairākās Eiropas valodās tulkots Māras Zālītes romāns “Pieci pirksti”, Sandras Kalnietes “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, Andra Kalnozola “Kalendārs mani sauc”, Māra Bērziņa “Svina garša”, Osvalda Zebra “Gaiļu kalna ēnā”, Lauras Vinogradovas “Upe”, Rasas Bugavičutes-Pēces “Puika, kurš redzēja tumsā”.
Latviešu oriģinālliteratūra ir Eiropā un pasaulē labi pazīstama. Iepriekš minētās grāmatas, protams, nav vienīgās, kuras ir tulkotas. Mēs jums piedāvājam tikai nelielu ieskatu. Vairāk par citiem tulkojumiem meklējiet tīmekļvietnē www.latvianliterature.lv.
Grāmata ir tilts starp tautām, kultūrām un cilvēkiem, bet latviešu literatūra – mūsu stāsts, kas izskan Eiropā.
Informāciju apkopoja
Vija Circāne
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja