E-adrese1921. gadā neredzīgais britu fotogrāfs Džeimss Bigss nokrāsoja savu spieķi baltā krāsā, lai kļūtu pamanāms pilsētas satiksmes ainā un justos tajā drošāk. Atzīmējot baltā spieķa sākotnes simtgadi, Daugavpils filiālbibliotēka no 11. līdz 29. oktobrim aicina uz izstādi “Baltajam spieķim 100″.
Ir spieķi īsi, spieķi gari,
Gan taisni, gan ar liekumiem.
No bērza koka, ozolzara,
Gan gludi, gan ar griezumiem.
Bet ir tāds spieķis: visur vienāds,
Šis spieķis baltā krāsā ir.
Gan lietainā, gan saules dienā
Tas cilvēkiem ir jāatšķir..
(“Uzticams pavadonis”, Imants Smirnovs)
Lai gan baltā spieķa izgudrotājs un lietošanas celmlauzis Džeimss Bigss ieteica arī citiem neredzīgajiem sekot viņa piemēram, plašāku pielietojumu un novērtējumu Eiropā un arī Amerikas Savienotajās Valstīs baltais spieķis ieguva vien desmit gadus vēlāk. Savukārt Baltā spieķa dienas tradīcijas pirmsākumi meklējami ASV 20. gadsimta 60. gados, kad ar attiecīgā likuma pieņemšanu valsts līmenī apliecināta un izcelta baltā spieķa simboliskā un praktiskā loma neredzīgo dzīvē.
Izstāde “Baltajam spieķim 100” iepazīstina gan ar interesantiem faktiem no baltā spieķa gadsimtu garās vēstures, gan ar dažādu cilvēku pieredzi un stāstiem par baltā spieķa nozīmi ikdienā, gan ar jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas paplašina tradicionālā tehniskā palīglīdzekļa funkcijas. Papildus tam izstādes apmeklētājiem piedāvāts pārbaudīt erudīciju, uzspēlējot baltā spieķa vēsturei veltītu spēli “Kas? Kur? Kad?”.
Neredzīgā latviešu dzejnieka Imanta Smirnova dzejolī “Uzticams pavadonis” baltais spieķis ir ne tikai neredzīga cilvēka atpazīstamības simbols, bet arī galvenais balsts ceļā uz patstāvību. To arī novēlam autora vārdiem: “Ņem balto spieķi plaukstā cietā, Ej savu ceļu! Drošs un stalts!”
Informāciju sagatavoja
Jana Šlapaka,
Daugavpils filiālbibliotēkas vadītāja