E-adrese
- Aleksandrai Mariņinai – 65
Aleksandra Mariņina ir labi pazīstama kriminālromānu autore. Viņa vairākkārt uzsvērusi, ka romānos kriminālintriga ir tikai pamats, lai runātu par problēmām, kas viņu nodarbina. Viņa raksta tikai par to, ko prasa viņas dvēsele. Aleksandra Mariņina romānos visaptveroši atklāj mūsdienu dzīves aktualitātes, procesus un problēmas.
Izmeklētāja Anastasija Kamenska – gandrīz visu romānu galvenā varone, kas ieguvusi daudzas pašas autores iezīmes – izceļas ar inteliģenci, analītisko domāšanu, neparastu spēju iejusties meklējamā likumpārkāpēja rīcības motivācijā.
Aleksandrai Mariņinai ir juridiskā izglītība, viņa ilgus gadus veikusi analītisko darbu Iekšlietu ministrijas sistēmā.
Literatūras izstāde lasītājiem piedāvā Aleksandras Mariņinas grāmatas parastajā iespiedrakstā un audiogrāmatas.
- Mēneša jubilāre Darja Doncova (70)
“Pieredze ir tāda lieta, kas parādās uzreiz pēc tam, kad bija vajadzīga” (Darja Doncova)
Darja Doncova ir krievu rakstniece, ironiskā detektīvstāsta meistare, TV raidījumu vadītāja un scenāriste, Krievijas Rakstnieku savienības biedre un daudzu literāro balvu laureāte.
Rakstnieces īstais vārds ir Agrippina Vasiļjeva. Viņa dzimusi 1952. gada 7. jūnijā Maskavā. Viņas tēvs Arkādijs Vasiļjevs rakstīja daudzus stāstus, romānus, scenārijus un feļetonus, daudzi viņa darbi tika ekranizēti. Māte Tamāra Novatska strādāja par režisori, draudzējās ar daudziem slaveniem māksliniekiem, un bija ļoti jautrs, sirsnīgs un sabiedrisks cilvēks.
Doncova sākusi rakstīt grāmatas 1999. gadā un uzreiz ieguva lielu popularitāti. Viņa raksta ironiska detektīvstāsta žanrā, dažkārt savu darbu varoņus norakstot no sevis, no radiem, paziņām, draugiem.
Cilvēki iemīļojuši viņas grāmatas par dzīvesprieku un optimismu. Par saviem radošajiem sasniegumiem Daria Doncova vairākkārt ir saņēmusi Gada rakstnieces un Gada bestsellera balvas. Daudzi viņas darbi ir ekranizēti.
- Vasaras ceļos
“manī gavilē prieks –
par to ka vasara zaļa
par to ka ceļi putekļo
ka debesis vaļā”
(Maija Laukmane)
Izstādē eksponēti latviešu dzejnieku dzejas krājumi, kuros poētiski attēlots dzimtās zemes dabas valdzinājums, kur var smelties domu dziļumā un dvēseles tīrībā.
- Līgo Jānīt šovakar
Līgotāji, līgotāji, līgo, līgo!
Nav vairs tālu Jāņa diena: līgo, līgo!
Šī dieniņa, rītdieniņa, līgo, līgo!
Parīt pate Jāņa diena, līgo, līgo!
Tematiska literatūras izstāde veltīta Vasaras saulgriežiem.
Vasaras saulgrieži ir brīdis, kad piedzīvojam gada garāko dienu un īsāko nakti. Šos svētkus mēdz saukt arī par saulstāvjiem, jo saule vairākas dienas ļoti minimāli maina savu pozīciju. Tiek iezīmēts astronomiskās vasaras sākums un ļoti spēcīgi izjusts pirmatnējās dzīvības spēks.
- 1.jūnijs Starptautiskā bērnu aizsardzības diena
“Tikai bērni tic, ka viņi spēj visu.” (P. Koelju)
Bērniem veltīta diena dažādās valstīs tiek atzīmēta dažādos datumos. Tās aizsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Kopš 1950. gada Starptautisko bērnu aizsardzības dienu lielā daļā pasaules valstu, arī Latvijā, atzīmē 1. jūnijā.
Literatūras izstādē pieejami materiāli bērniem un vecākiem — stāsti, pasakas, dzejoļu krājumi, bilžu grāmatas, galda spēles saturīgai laika pavadīšanai kopā ģimenes lokā.
- Daba mums – mēs dabai
“Visu, ko vari iztēloties, daba jau ir radījusi.” (A. Einšteins)
Sajūtu izstādē būs iespējams pieskarties, sasmaržot un sajust dažādu augu tekstūru, kā arī uzzināt to dažādās pielietošanas īpatnības. Šīs izstādes mērķis ir dažādu augu iepazīšana, praktiska to izmantošana.
Izstādes informatīvais materiāls ir sagatavots palielinātajā drukā un Braila rakstā.
- Nedzirdīgi neredzīgo diena
“Vislabākās un visskaistākās lietas pasaulē nevar saskatīt vai pat aptaustīt. Tās ir jājūt ar sirdi.” (Helēna Kellere)
Tifloloģijas sektora krājuma popularizējoša izstāde no 27.jūnija līdz 4.jūlijam. Jau vairāk nekā 30 gadus pasaulē tiek atzīmēta Nedzirdīgi-neredzīgo diena (27. jūnijs) un nedēļa. Tās sākumi meklējami 1984. gadā, kad ASV prezidents Ronalds Reigans jūnija pēdējā nedēļā izsludināja kampaņu, lai informētu sabiedrību par nedzirdīgi-neredzīgo cilvēku problēmām. Pakāpeniski šo dienu un nedēļu sāka atzīmēt arī citās valstīs. Latvijā šo dienu atzīmē kopš 2015. gada. Šī diena tiek dēvēta arī par Helēnas Kelleres dienu.
Pateicoties savai uzņēmībai un drosmei Helēna spēja pierādīt, ka nedzirdīgi-neredzīga persona var dzīvē daudz ko sasniegt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Helēna ir kļuvusi par iedvesmas personu daudziem nedzirdīgi-neredzīgajiem visā pasaulē.
Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre