Lasa Dina Kāgane-Kovaļova, 2021. gada ieraksts, 1 CD (10 st. 10 min.) Deviņpadsmitgadīgā Gvendolīna Hūpere nokāpj no kuģa, lai sāktu precētas sievas dzīvi citā pasaules malā. Tomēr dzīve Ceilonā nav tāda, kādu Gvena iedomājusies. Viņas vīrs, bagātais un pievilcīgais tējas plantācijas īpašnieks Lorenss, daudz strādā, un jaunajai sievietei neatliek nekas cits kā vienai iepazīt plašo […]
Lasīt tālāk ⟶Lasa Zane Bičevska, 2021. gada ieraksts, 1 CD (10 st. 10 min.) Sērijas “Izmeklē Anna Elizabete” 13. grāmata. Mīklainā avārijā iet bojā ziņu aģentūras īpašnieks Lauris Tuncis. Melnpils mērs Poķis tiek ierullēts asfaltā. Abi upuri cieši saistīti ar skandalozo politisko spēku “Mājai un Ģimenei”, kas drīzumā iecerējusi atdzimt ar jaunu līderi. Tikmēr no Sanktpēterburgas arhīva […]
Lasīt tālāk ⟶Grāmata Braila rakstā (1 sējums) Vienkāršs, taču emocionāli dziļš romāns jauniešiem. Pēram Nilsonam piemīt prasme ar maz vārdiem pastāstīt daudz, un, kaut arī teksts un saturs ir koncentrēts un poētiski spēcīgs, lasīt viņa uzrakstīto ir viegli un plūstoši. Tas ir intelektuāli stimulējošs un provocējošs darbs, kas savu lasītāju uztver nopietni.
Lasīt tālāk ⟶Grāmata Braila rakstā (1 sējums) Grāmata visai ģimenei, kas pasaku formā stāsta par Latvijas iedvesmojošākajām sievietēm. Daudzas no šīs grāmatas varonēm ir kļuvušas par pasaules līmeņa zvaigznēm un guvušas lielus panākumus savā jomā, taču šis nav Latvijas izcilāko sieviešu tops. “Mūsējās” stāsta par Latvijas vēsturi, kariem un izsūtījumiem, sapņiem un piepildītām cerībām, apņēmību un neatlaidību.
Lasīt tālāk ⟶30. maijā Vizmai Belševicai būtu apritējusi 90. jubileja. Izcilās latviešu rakstnieces nav starp mums jau 16 gadu, un par viņas pēdējo darbu kļuva autobiogrāfiskā triloģija “Bille”, kuras noslēdzošā daļa publicēta 1999. gadā. Godinot rakstnieces spēcīgo personību un nozīmīgo literāro devumu, Daugavpils filiālbibliotēka no 10. maija līdz 4. jūnijam aicina uz izstādi “Par sakni būt”. Par saknēm […]
Lasīt tālāk ⟶“Mātes tēls latviešu dzejā” “Māt, dziedi vēlreiz šūpļa dziesmu…”(A. Krūklis) Ar īpašu mātēm veltītu dienu cilvēki ir mudināti cienīt savus vecākus un stiprināt ģimeniskās saites. Māte ir cilvēks, kurš bērnu pieņem bez nosacījumiem, vienalga, vai bērns ir labs vai slikts. Daudz sirsnīgu vārdu savām māmiņām veltījuši latviešu dzejnieki, savas jūtas paužot gan mīļos apsveikuma vārdos, […]
Lasīt tālāk ⟶Izstāde “Gadu gredzeni” Ar literatūras izstādi “Gadu gredzeni” sumināsim Vizmu Belševicu 90. dzimšanas dienā. Dzejniece, rakstniece, prozaiķe, publiciste un tulkotāja Vizma Belševica ar savu dzīvi un daiļradi kļuvusi par latviešu literatūras gara stipruma un izcila talanta zīmi, ne velti viņa dēvēta par 20. gadsimta otrās puses izcilāko latviešu literāti. V. Belševicas triloģija “Bille” ir viens […]
Lasīt tālāk ⟶Maijā Latvijā tiek svinēti gan lieli valsts svētki, gan seni kristīgās pasaules svētki, ir daudz atzīmējamu dienu un personību apaļu jubileju. Šogad maijā pavasaris pa īstam atveras pirmo ziedu krāsu košumā, plaukstošos pumpuros un arvien zaļākā zāles zaļumā, tā vien aicinot laukā, ceļā uz bibliotēku. Grāmatu izstāde “Vai Tu zini, ka šomēnes…” Maija izstādē svinam […]
Lasīt tālāk ⟶Lasa Dzidra Liepiņa, 2000. gada digitāls audioieraksts (28 st. 28 min.) Aizkustinošs stāsts par māti, kura pazaudējusi dēlu. Dēla pārdzīvojumi un laimīga atkalredzēšanās.
Lasīt tālāk ⟶No 2021. gada 26. aprīļa un līdz maija beigām Latvijas Neredzīgo bibliotēkā bija apskatāma Valtera Poļakova fotoizstāde “Gudro suņu brīvdienas”, kas bibliotēkā izstādīta Starptautiskās suņu pavadoņu dienas ietvaros. Foto: Ieva Jēkabsone
Lasīt tālāk ⟶Lasa Dzidra Liepiņa, 1999. gada digitāls audioieraksts (10 st. 31 min.) Romāns stāsta par bijušo žurnālisti Henrietu Kolinzu, sauktu par Henriju O. Viņa mudina topošo žurnālisti Megiju Vinslovu uzsākt rakstu sēriju par trim neatrisinātiem noziegumiem. Taču Megijas centība maksā viņai dzīvību. Henrijas O sirdsapziņa teic, ka viņas pienākums Megijas priekšā ir rīkoties…
Lasīt tālāk ⟶20. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados Strazdumuižā uzsākta Neredzīgo ciemata celtniecība. Galerijā aplūkojami attēli ar ciemata apbūvi no sešdesmitajiem gadiem līdz 1988.gadam. Fotogrāfijas no V. Kārkliņa un J. Pimbera personīgā arhīva.
Lasīt tālāk ⟶