Lasa Latvijas Radioteātra aktieri, 1994. gada digitāls audioieraksts (3 st. 56min.) 1994.gada radioiestudējums. Režisors Didzis Sauka. Komponists Ungars Savickis. Stāsta “Mariamne” centrā — vēsturiska persona — Jūdejas valdnieks ķēniņš Erods.
Lasīt tālāk ⟶Lasa Dzidra Liepiņa, 1978. gada digitāls audioieraksts (6 st. 43 min.) Mežs, kurā mājo labsirdīgais lācītis Vinnijs Pūks, ir visvisādu pārsteigumu, piedzīvojumu un pārpratumu pilns. Pūks un viņa draugi nokļūst dažādās neticamās ķibelēs, sākot ar kāpšanu bišu kokā, ekspotīciju uz Ziemeļpolu un beidzot ar Pucmājas atrašanu. Līksmi un skumīgi, čakli un laiski, staigājoši, rāpojoši un […]
Lasīt tālāk ⟶Lasa Dzidra Liepiņa, 2000. gada digitāls audioieraksts (19 st. 42 min.) Besšeba Everdena ir lepna, untumaina un skaista sieviete. Viņa ierodas Vezerbijā, lai strādātu panīkušā lielfermā, kuru ir saņēmusi mantojumā. Šeit sākas Besšebas neprātīgā aizraušanās ar žilbinošo seržantu Troju un vienlaicīgi veidojas ilgstoša pieķeršanās priekšstrādniekam Gabriēlam Oukam.
Lasīt tālāk ⟶Lasa Valda Drulle, 1990. gada digitāls audioieraksts (10 st. 38 min.) Kādā Brazīlijas lauku mājā, kas nodēvēta par Dzeltenā Dzeņa namiņu, dzīvo donna Benta ar saviem mazbērniem — Lūsiju un Pedrinjo. Vēl namiņā dzīvo nēģeriete Nastasija, marķīzs de Rabiko, lelle Emīlija, grāfs Kukuruzo un daudzi citi. Šajā namiņā nekad nav garlaicīgi un katru dienu atgadās […]
Lasīt tālāk ⟶Lasa Uldis Deisons, 1998. gada digitāls audioieraksts (10 st. 3 min.) Glītais godkārīgais ierēdnis Džo Lemtons ir cieši nolēmis kļūt par bagātu un ietekmīgu cilvēku. Lēnā virzīšanās pa karjeras kāpnēm puisim šķiet pārāk ilgstoša un neinteresanta — viņš nolemj likt lietā savu pievilcību un kāroto mērķi sasniegt ar sieviešu palīdzību, izmantojot tās kā pakāpienus ceļā […]
Lasīt tālāk ⟶Lasa Aleksandrs Kūlainis, 1991. gada digitāls audioieraksts (13 st. 49 min.) Tas ir sava veida kultūrvēsturisks romāns par latviešu zemniekiem, viņu sūro, bet cildeno darbu, par mīlestību, ģimeni un darba tikumu, kam visam pa vidu caurvijas jaunā literāta centieni un sakari ar 30. gadu redzamiem Latvijas literatūras pārstāvjiem. Savdabīgi darbā attēloti latviešu tautas traģiskie likteņi […]
Lasīt tālāk ⟶Lasa Uldis Deisons, 1996. gada digitāls audioieraksts (10 st. 36 min.) Valšu karaļa, austriešu komponista Johana Štrausa dzīvesstāsts. Mantojis no tēva muzikālo apdāvinātību, J. Štrauss slepus apguva vijoļspēli pie tēva vadītā orķestra vijolnieka Franca Amona.
Lasīt tālāk ⟶Lasa Dzidra Liepiņa, 1997. gada digitāls audioieraksts (5 st. 57 min.) Iepazīšanās ar Kristus dzīvi liek cilvēkiem atvērt savu sirdi. Tas var notikt jebkurā dzīves brīdī, tikai patiesi jāpieņem viņa sniegtā beznosacījumu mīlestība un jāsniedz tālāk citiem.
Lasīt tālāk ⟶Lasa Līga Liepiņa, 1998. gada digitāls audioieraksts (14 st. 36 min.) Galvenā varone Enija Lenga ārēji vienmēr likusies smalka, trausla, neaizsargāta. Tomēr kritiskās situācijās viņa radusi sevī spēku sacelties pret dzīves triecieniem un pat uzvarēt. Neaizmirstama pirmā mīlestība un noslēpumaina atriebība. Kāpēc ikviens, kas sadraudzējas ar Eniju vai nodara viņai pāri, pēkšņi nakts klusumā varmācīgi […]
Lasīt tālāk ⟶Lasa Uldis Deisons, 1996. gada digitāls audioieraksts (8 st. 9 min.) Romāns akcentē domu, ka mēs visi esam aicināti atklāt un apliecināt katrs savu neatkārtojamo esību. Tajā vilina ne tikai noslēpumainība un intriģējoši notikumi, bet arī varoņu pārtapšana par iejūtīgiem cilvēkiem, kas sāk mīlēt un izprast viens otru, apjauš atšķirību starp īstām un viltus vērtībām.
Lasīt tālāk ⟶Bibliotēkā no 2021. gada 11. oktobra līdz 30. novembrim bija apskatāma tekstilmākslinieces Anneles Slišānes darbu izstāde “#100dečiLatvijai”. Kā stāsta pati māksliniece: “Tekstilmākslas projekts #100dečiLatvijai ir personīga dāvana Latvijai simtgadē. 100 nedēļās stuovūs (stellēs – latg.val.) noausti 100 deči, katrs no savādāka materiāla. Savukārt 15. oktobrī Baltā spieķa dienas ietvaros notika tikšanās ar mākslinieci un grāmatas “#100dečiLatvijai” Braila […]
Lasīt tālāk ⟶Līdz 2021. gada 30.oktobrim Liepājas filiālbibliotēkā un Liepājas Neredzīgo biedrības zāles foajē bija apskatāma mākslinieces Irinas Tīres fotogrāfiju izstāde “Marianna”. Irina Tīre ir foto māksliniece, grafiķe, dejotāja. Dzimusi 1937.gada 29. oktobrī Liepājā. Kopš 1978.gada Liepājas Tautas fotostudijas dalībniece. Piešķirts Starptautiskās fotomākslas federācijas (FIAP) goda nosaukums AFIAP (foto māksliniece). 2007.gadā saņēmusi titulu “Gada liepājniece”. Personālizstādes “Marianna” […]
Lasīt tālāk ⟶