- 21. jūnijā plkst.11.00 saruna un ekskursija “Iepazīsim Cēsu viduslaiku pili” ar Viduslaiku pils vadītāju Gundaru Kalniņu.
Cēsu Neredzīgo bibliotēkas Grāmatu draugu klubiņš turpina izzināt mūsu novada kultūrvēstures un dabas bagātības. Ceļā uz Cēsu Vēstures un mākslas muzeja simtgadi jūnijā dosimies iepazīt Cēsu pils kompleksa būtisku sastāvdaļu – Cēsu viduslaiku pili. Par svarīgākajiem notikumiem pils vēsturē uzzināsim sarunā ar Viduslaiku pils vadītāju Gundaru Kalniņu, dosimies uz pils Dienvidu torni, lai iepazītu ekspozīciju “Dzīve uz pulvera mucas”, bet Rietumu tornī multimediālo izstādi “Cēsu pils stāsts”.
- Rakstniekam novadniekam Jānim Mauliņam – 90 (16.06.1933 – 12.06.2009)
Jurists, publicists, rakstnieks Jānis Mauliņš dzimis 1933. gada 16. jūnijā Veclaicenes pagasta “Mauriņos”, bet arī Cēsu pusē viņu uzskata par novadnieku, jo ilgus gadus viņš dzīvojis Dzērbenē.
Pēc Alūksnes vidusskolas beigšanas iestājies Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, taču studijas pārtraucis smaga nelaimes gadījuma dēļ. Turpinājis izglītoties LVU Juridiskajā fakultātē, no kuras tiek izslēgts 1956. gadā par staļinisma kritiku. 1957. gadā Jānim Mauliņam ļauj atsākt studijas fakultātē un divus gadus vēlāk to arī absolvēt. Strādājis sociālās nodrošināšanas sistēmā, Latvijas Radio un televīzijas komitejā par arhīva pārzini, pildījis jurista pienākumus dažādās iestādēs.
Pirmā publikācija – stāsts “Liepājas jūrmalā” žurnālā “Liesma” (1964). Latviešu literatūrā ienācis ar stāstu krājumu “Minūtēm ritot” (1968), kam drīz sekojoši vēl divi stāstu apkopojumi – “Rīta miglā” (1971) un “Pelēkais māls” (1975). Interesanti nomales ikdienas tēlojumi atrodami krājumā “Malēnieši” (1983). Paralēli stāstiem tapis arī romāns “Kājāmgājējs”, kas ideoloģisku ierobežojumu dēļ tiek izdots tikai 1982. gadā. Romānos “Mīlestības infraskaņas” un “Pelēkie zīmējumi” (abi 1982) runāts par ģimenes problēmām, savukārt “Raganā” par māņticības un zinātnes uzskatu sadursmi mūsdienu cilvēkā. Jānis Mauliņš pazīstams arī ar vēsturiskajiem romāniem “Pēdas” (1980, ekranizēts 1983. gadā ar nosaukumu “Vilkatis Toms”) un “Tālava” (1990). Atsevišķās grāmatās izdevis arī publicistiku, dokumentālo un autobiogrāfisko prozu: “Tendence vai likumsakarība? ” (1987) un “Nenotikušais un īstenība” (1988). Sarakstījis arī stāstu bērniem “Ezera salu vilinājums” (1988).
Jāņa Mauliņa prozu raksturo sociāli asas problēmas, publicistikas un socioloģiskas analīzes elementi, detaļu precizitāte, kritiska refleksija poētisku pasāžu vietā. Jānis Mauliņš miris 2009. gadā. Daudz rakstījis par demogrāfijas jautājumiem, par ko pratināts drošības iestādēs.
Izmantotie avoti: https://www.literatura.lv/ ; https://makslinieki.lv ; http://www.biblioteka.cesis.lv
Izstāde apskatāma no 1. līdz 15. jūnijam.
- Dabaspētniekam Guntim Eniņam – 90
Vides aizsardzības un sabiedrisks darbinieks, dižkoku un citu dabas pieminekļu pētnieks Guntis Jānis Eniņš dzimis 1933. gada 18. jūnijā Rīgā. Vairāku populārzinātnisku grāmatu autors. Mācījās Rīgas 30. pamatskolā, Rīgas būvniecības tehnikumā, Rīgas Republikāniskajā neklātienes vidusskolā. 1968. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Aparātu būves un automatizācijas fakultātes vakara nodaļu. No 1962. līdz 1970. gadam Eniņš bija inženieris Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā, no 1971. līdz 1991. gadam strādāja par inženieri Veselības aizsardzības ministrijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniski pētnieciskajā institūtā. Kopš 1975. gada apsekoja Latvijas dabas pieminekļus. No 1991. līdz 1993. gadam bija Latvijas Dabas un pieminekļu biedrības padomnieks, nodibināja atklāto sabiedrības fondu “Dabas retumu krātuve”, 1998. gadā kļuva par fonda vadītāju.
1995. gadā 6. Saeimas vēlēšanās Eniņu ievēlēja par 6. Saeimas deputātu no Tautas kustības “Latvijai” saraksta. Saeimas sasaukuma laikā mainīja frakcijas. 2001. gadā kandidēja uz vietu Rīgas domē no Latvijas Zaļās partijas saraksta, tomēr netika ievēlēts, par deputātu kļuva 2002. gadā. Vēlāk bija arī 9. Saeimas deputāts uz laiku, kamēr partijas biedrs pildīja ministra pienākumus.
Eniņš ir apzinājis un aprakstījis vairāk nekā 900 dižkoku, Latvijas PSR laikā viņš panāca dižkoku spridzināšanas aizliegšanu. Viņš nodarbojās arī ar dižakmeņu, kultakmeņu, alu, pazemes ezeru pētīšanu, atklāja vairākus pilskalnus. Publicējis vairāk nekā 600 rakstu, ir vairāku grāmatu autors vai līdzautors.
Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, piektā šķira (1995), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors.
Izmantotie avoti: https://lv.wikipedia.org
Izstāde apskatāma no 1. līdz 15. jūnijam.
- 22. jūnijs – Varoņu piemiņas diena, Cēsu kaujas atceres diena
Varoņu piemiņas diena jeb Cēsu kauju atceres diena ir 22. jūnijā atzīmējama atceres diena, lai pieminētu Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas 3. divīzijas kopīgu uzvaru pār Baltijas Landesvēra un vācu Dzelzsdivīzijas karaspēku 1919. gada Cēsu kaujās. 1921. gadā Latvijas Satversmes sapulce 22. jūniju noteica par Latvijas brīvības cīnītāju dienu. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā to svītroja no oficiālo svinamo dienu saraksta. Atjaunota 1995. gadā.
1919. gada 22. jūnijā igauņu un latviešu spēki guva izšķirošu uzvaru pār Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju Cēsīs un tās apkārtnē. Pateicoties Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas vienību apņēmībai un cīņas sparam, šajās kaujās no iebrucējiem izdevās atbrīvot Cēsis, Siguldu un Inčukalnu, tādējādi izjaucot pretinieka plānus pārņemt varu Latvijā un Igaunijā. Uzvara Cēsu kaujās arī vēlāk ļāva Ziemeļlatvijas brigādei ieiet Rīgā un galvaspilsētā atgriezties Kārļa Ulmaņa vadītajai pagaidu valdībai, kā arī īstenot ieceri par vienotas Latvijas armijas izveidi 1919. gada 10. jūlijā.
Izmantotie avoti: https://lv.wikipedia.org ; https://www.mod.gov.lv
Izstāde apskatāma no 16. līdz 30. jūnijam.
- 2023. gada otrā ceturkšņa jubilāri un atzīmējamās dienas
Izstāde apskatāma no 16. līdz 30. jūnijam.
- 28. jūnijā plkst. 11.00 saruna “2023. gada otrā ceturkšņa jubilāri un atzīmējamās dienas”
Tradicionāli reizi ceturksnī atskatāmies uz to ievērojamo cilvēku jubilejām, kas atzīmētas, pārrunājam šo cilvēku devumu, dzīves gājumu.
Informāciju sagatavoja
Gunta Romanovska
Cēsu filiāles vecākā bibliotekāre